Līdzekļu samazināšana valsts pārvaldei nebūtu jāuzskata par jostu savilkšanu, bet gan par līdzekli produktivitātes palielināšanai, pirmdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
"Es nedomāju, ka tā ir jostu savilkšana. Mēs jau visu laiku runājam, ka mums jābūt efektīvākiem un produktīvākiem," atbildot uz mediju pārstāvju jautājumiem, norādīja Straujuma, skaidrojot, ka, ļaujot par mazākiem līdzekļiem veikt tos pašus darbus, notiek produktivitātes audzēšana.
Tādā veidā valsts pārvalde iekšēji sevi sakārto, meklējot tos izdevumus, kurus var samazināt, uzskata premjerministre.
Kā ziņots, ministrijām tiks piedāvāts samazināt to bāzes izdevumus viena, trīs vai piecu procentu apmērā. Izņēmums būs četras prioritārās nozares - aizsardzība, drošība, veselība un izglītība.
Nākamā gada valsts budžetu plānots veidot, balstoties uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 3% apmērā.
Finanšu ministrijas (FM) apkopotie dati rāda, ka jaunām politikas iniciatīvām nākamgad iestādes prasījušas līdzekļus 580,72 miljonu eiro apmērā, 2017.gadā pieprasīti 806,78 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 1,18 miljardi eiro.
FM brīdinājusi, ka, pārkāpjot 1% budžeta deficīta slieksni, ilgtermiņā Latvijai var tikt apturēti Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumi, būtu jāmaksā lielāki procentmaksājumi par valsts parāda apkalpošanu, tādējādi samazinot līdzekļus prioritāšu finansēšanai. Tāpat, pārsniedzot 1% budžeta deficītu, Latvija pārkāptu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas draud ar iesūdzēšanu ES tiesā un soda naudu līdz 0,1% no IKP.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
