"LPF , iepazīstoties ar informāciju par 2016. gada valsts budžetu, nākas secināt, ka budžeta veidotāji ir nolēmuši padarīt vecuma pensionārus 2016. gadā vēl nabadzīgākus, neskatoties uz LPF atbalstītām pensionāru prasībām par pensiju indeksāciju jau 2015.gada 1. oktobrī veikt ar paaugstinātu algu iemaksu indeksu, par ko LR Saeimai ir iesniegti ap 70 tūkstoši atbalstītāju paraksti. Tāpat , sastādot budžetu, nav ņemtas vērā citas pensionāru iepriekšējos gados izvirzītās prasības par pensiju neapliekamo minimumu, piemaksām pie pensijām," minēts pensionāru paziņojumā.
Tāpat paziņojumā minēts, ka LPF jau ilgstoši satrauc arvien pieaugošā lielākās daļas vecuma pensionāru grimšana nabadzībā.
"Ja 2012. gadā vidējā vecuma pensija bija37,15% no strādājošo vidējās algas , tad 2015.gada 1.pusgadā šī attiecība vairs ir tikai 33,42% . Latvijas kā ES dalībvalsts ikgadējā Sociālajā ziņojumā par laika periodu no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 15. aprīlim ir teikts, ka nabadzības risks šobrīd Latvijā viskrasāk pieaug vecuma grupā senioriem virs 65 gadiem, un īpaši, tiem, kas dzīvo vieni," norāda pensionāri.
Latvijas Pensionāru Federācijas Valde uzskata, ka valdībai jārunā atklāti par valsts budžeta finanšu situāciju un to, kādēļ valdības izstrādātais 2016. gada budžeta projekts "ir nesaudzīgs pret valsts vecāko paaudzi".
"Valdībai atklāti publiski jāizskaidro, kādēļ valsts sociālās apdrošināšanas budžeta uzkrājumi netiek izmantoti, lai kaut nedaudz celtu pensionāru dzīves līmeni atbilstoši vidējās algas pieaugumam valstī, bet faktiski tiek izmantoti valsts pamatbudžeta "caurumu lāpīšanai", tāpat kā tas tika darīts tā sauktajos "treknajos gados"," minēts pensionāru paziņojumā.
Jau zinots, ka 31. augustā valdībā apstiprinātais nākamā gada budžeta projekts "ir labs un izsvērts", pēc valdības ārkārtas sēdes 31. augustā žurnālistiem šādu viedokli Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Kā ziņots, ārkārtas valdības sēdē ministri panāca galīgo vienošanos par būtiskākajiem nākamā gada budžetā atbalstāmajiem jautājumiem - nolemts, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 370 eiro, kā arī tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, vienlaikus par desmit eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums.
Viens no risinājumiem nodokļu progresivitātei ir diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana, kas būtiski mazinās slogu mazo algu saņēmējiem un palielinās viņu ienākumus. To pakāpeniski ieviešot, 2020. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būs 160 eiro mēnesī.
Savukārt solidaritātes nodoklis, kas skars tikai 4700 lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro, ļaus novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Tas, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējiem ir teju tāds pats kā daudzreiz lielāku algu saņēmējiem, rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu.
Solidaritātes nodoklis veicinās taisnīgumu un dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai. Tāpat, gatavojot nodokļu pamatnostādnes, Finanšu ministrija plāno pārskatīt arī nodokļu regulējumu attiecībā uz kapitāla un patēriņam nodokļiem.
Lai vēl vairāk palielinātu iedzīvotāju ienākumus, paredzēts neapliekamo minimumu paaugstināt par 10 eiro - no pašreizējiem 75 uz 85 eiro. Šīs izmaiņas izjutīs ikviens darba ņēmējs. Atbalstīts arī Finanšu ministrijas ierosinājums palielināt minimālo algu līdz 370 eiro, kas uzlabos zemo algu saņēmēju finansiālo situāciju.
Nākamā gada budžets vēl būs jāpieņem Saeimai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
