Foto: LETA

Finanšu ministrija (FM) rosinās ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju pakalpojumus juridiskajām personām, portālam "Delfi" pavēstīja FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Par šādu ideju otrdien valdības sēdē, izskatot grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā pirms to virzīšanas Saeimā uz otro lasījumu, informēja finanšu ministrs Jānis Reirs (V).

Izmaiņas stātos spēkā jau no 2016. gada, taču mikrouzņēmumu preču pārdošanas iespējas netiks ierobežotas.

"Tādējādi mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji pēc būtības sniegtu pakalpojumus tikai pakalpojuma gala saņēmējiem - fiziskām personām, bet ne starpniekiem (parasti juridiskas personas) un tiktu nodrošināts, ka konceptuāli ir ierobežota nodokļu plānošana, - mikrouzņēmumu veido, nodalot no darbojoša komersanta darbiniekus, lai optimizētu darbaspēka izmaksas," skaidro Jarockis.

Vienlaicīgi ar priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem ierobežot pakalpojumu sniegšanu juridiskām personām, tiktu atcelti nozaru ierobežojumi mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. "Likumā paredzētais mikrouzņēmumu nozaru ierobežojums līdz šim sabiedrībā ir neviennozīmīgi vērtēts," atzīst ministrija.

FM piedāvājums nodrošinātu, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms pārtrauktu kropļot konkurenci pakalpojumu sektorā. Vienlaicīgi šis režīms saglabātos sektoros, kuros vērojams augsts ēnu ekonomikas īpatsvars, piemēram, pakalpojumu sektoros, kur pakalpojumu fiziskai personai sniedz cita fiziska persona. Tādējādi arī turpmāk uzņēmēji, kas darbojas šajos sektoros, tiktu stimulēti legāli maksāt nodokļus.

FM plāno, ka jaunais režīms būtu piemērojams jau ar 2016. gadu visiem jaundibinātiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Savukārt līdz šā gada 31. decembrim reģistrētajiem mikrouzņēmumiem ir paredzēts pārejas periods līdz 2016. gada 1. jūlijam.

Jau vēstīts, ka Saeimas konceptuāli atbalstītie likuma grozījumi paredz, ka mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 000 eiro pirmos trīs darbības gadus likme būs 5%, bet, sākot no ceturtā gada, būs jāmaksā nodoklis 8% apmērā

Valdība septembra otrajā pusē noteica 37 nozares, kurās strādājošie nevarēs piemērot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.

Atbalstītais noteikumu projekts paredz, ka uzņēmums nav tiesīgs izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli un būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, ja tas strādā mežizstrādē, tabakas izstrādājumu ražošanā, farmaceitisko preparātu ražošanā, metālu ražošanā, kā arī būvniecībā, arhitektūrā un vairumtirdzniecībā u.c.

Tāpat šo nodokļa režīmu nevarēs izvēlēties taksometru pakalpojumu sniedzēji, telekomunikāciju jomas pārstāvji, datorprogrammēšanā strādājošie, informācijas pakalpojumu un finanšu pakalpojumu sniedzēji, kā arī apdrošinātāji, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji. Arī reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu sniedzēji, valsts pārvaldes pārstāvji un citu jomu pārstāvji šo nodokli vairs nevarēs maksāt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!