Rosina pagarināt gada deklarāciju iesniegšanas un nodokļu nomaksas termiņus, maksātnespējas moratoriju  (1)

Finanšu ministrijas rosinātie grozījumi paredz 2020. un 2021. gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai atcelt izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, atteikties no prasības kapitālsabiedrības valdes locekļiem veikt IIN un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībai nav bijis neviena darbinieka, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā, kā arī pagarināt deklarācijas iesniegšanas termiņu IIN maksātājiem, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju.

Paredzēti grozījumi arī azartspēļu nodokļa aprēķināšanā ārkārtējās situācijas laikā. Papildus likumprojektā ietverts regulējums informācijas publicēšanai par tiem nodokļu maksātājiem, kas saņem valsts atbalstu, kā arī citas izmaiņas.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt garāku termiņu Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektu, biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju gada pārskatu par 2020. gadu iesniegšanai, kā arī un sabiedriskā labuma organizāciju un sociālo uzņēmumu darbības pārskatu par 2020. gadu un publiskas personas pārskatu par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu iesniegšanai. Paredzēts pagarināt arī termiņu, kurā kapitālsabiedrībām ir pienākums sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu.

Paredzēts pagarināt arī IIN gada deklarāciju iesniegšanas termiņu par 2020.gadu. Līdz ar to 2020. taksācijas gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš visiem IIN maksātājiem būs 2021. gada 1. jūlijs. Minētais priekšlikums attieksies uz tiem IIN maksātājiem, kuriem IIN gada ienākuma deklarācijas iesniegšanas ir obligāta, piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem.

Likumā paredzēts iekļaut normu, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem (arī individuālajiem komersantiem un individuālā uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašniekiem, kas par uzņēmuma ienākumiem maksā IIN), aprēķinot IIN no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020. gadu un par 2021. gadu, nepiemēro saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Minētie likuma precizējumi ir būtiski, ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības ietekmi uz saimniecisko darbību un ar to saistītos ierobežojumus, jo saimnieciskās darbības veicēju skaits, kas strādā ar zaudējumiem (ieņēmumi mazāki par izdevumiem), krasi pieaug.

Pašlaik, ārkārtējās situācijas laikā, tirdzniecība ir ierobežota un arī citu pakalpojumu sniegšana ir sašaurinājusies. Praksē rodas situācijas, ka, piemēram, uzņēmumā ir tikai divi darbinieki, no kuriem viens ir arī valdes loceklis. Ierobežojumu un samazināta apgrozījuma dēļ abi darbinieki strādā nepilnu darba laiku, tāpēc iesniedz iesniegumu par algu subsīdijām. Faktiski aprēķinātā darba alga abiem ir mazāka par minimālo mēnešalgu, jo maz darba stundu.

Šādā gadījumā par darbinieku, kas ir gan valdes loceklis, gan darbinieks vienā personā, IIN un VSAOI iznāk maksāt vēl papildus IIN (algas nodokli) un VSAOI – t.i., gan no aprēķinātās algas par nepilno darba laiku, gan no domājamā ienākuma. Priekšlikums paredz līdz 2021. gada beigām atteikties no prasības valdes locekļiem veikt IIN (algas nodokļa) un VSAOI samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībā, kuras apgrozījums pārsniedz 2500 eiro mēnesī, nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā.

Atbalstīts arī priekšlikums publicēt uzņēmumiem izsniegto grantu apjomu, līdzīgi kā tas tiek darīts par dīkstāves un subsīdiju atbalstiem.

Tāpat paredzētas izmaiņas azartspēļu nodokļa aprēķināšanā ārkārtējās situācijas laikā, kurā ir noteikts aizliegums organizēt azartspēles azartspēļu organizēšanas vietās, nosakot, ka azartspēļu nodokli maksā tikai par tām mēneša dienām, kurās azartspēļu organizētāji drīkstēja organizēt konkrētās azartspēles.

Regulējuma izmaiņas plānotas arī taksometru nozarei un sabiedriskās ēdināšanas sektorā iesaistītajiem komersantiem.

Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā, ka valstī joprojām strauji un nekontrolēti izplatās Covid-19 infekcija, līdz ar to ir nepieciešams noteikt papildu pasākumus, kas vērsti uz Latvijas tautsaimniecības attīstību. Likumprojekts izstrādāts sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju un nevalstisko sektoru, kā arī izdiskutēts un atbalstīts finanšu ministra vadītajā vadības grupā.

MK nolēma atbalstīt iesniegto likumprojektu un uzdot Valsts kancelejai sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā, nosakot, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir finanšu ministrs.

MK nolēma lūgt Saeimu atzīt likumprojektu par steidzamu.