Foto: Pixabay
Ja iedzīvotājiem būtu brīvi naudas līdzekļi, viņi lielākoties izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, jaunieši tos pārvērstu kriptovalūtā, vēl citi uzkrātu pensiju 3. līmenī.

Tas atklājies bankas "Citadele" aptaujā, kas sadarbībā ar "Norstat" veikta novembrī, katrā Baltijas valstī aptaujājot 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Populārākā iedzīvotāju izvēle – novirzīt brīvo naudu nekustamajā īpašumā, nākamā biežākā izvēle Latvijā ir turēt brīvo naudu bankas kontos. Aptaujā atklājies, ka turēt krājkontā izvēlētos divreiz biežāk nekā, piemēram, ieguldīt savā uzņēmējdarbībā vai uzņēmumu akcijās.

Baltijas valstu iedzīvotāju ieguldījumu izvēles atšķiras. Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā kaimiņvalstīs izvēlētos vispār neinvestēt brīvos līdzekļus. Tajā pašā laikā ieguldījumi pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijas iedzīvotājiem šķiet krietni pievilcīgākas nekā lietuviešiem un igauņiem.

Latvijā 43 % brīvos līdzekļus investētu nekustamajā īpašumā, 24 % izvēlētos krājkontu un 23 % turētu naudu parastajā kontā, lai nepieciešamības gadījumā var izņemt, kā arī vēl 23 % ieguldītu pensiju 3. līmenī, 17 % veiktu iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, bet 16 % brīvos līdzekļus investētu vietējo un starptautisko uzņēmumu akcijās.

Aptaujā izteikti parādās arī atšķirīgās pieejas investīcijām dažādos vecumos. Jaunieši priekšroku dotu investīcijām kriptovalūtās, savukārt pārējās iedzīvotāju vecuma grupas visbiežāk izvēlētos ieguldīt pensiju 3. līmeni. Piemēram, kriptovalūtā vēlētos investēt galvenokārt jauni cilvēki vecumā līdz 30 gadiem – 23 % pretstatā 6 % 40-49 gadu vecumā. Investīcijas pensiju 3. līmenī ir nākamā populārākā izvēle aiz nekustamā īpašuma visās vecuma grupās virs 30 gadiem, bet jo īpaši tieši pirms pensijas jeb 50-59 gadu vecumā. Savukārt zeltā visbiežāk vēlētos investēt vīrieši vecumā no 40 līdz 49 gadiem – 18 %.

"Uz kaimiņvalstu fona ieguldījumu iespējas izmantojam kūtrāk un liela daļa diemžēl faktiski izvēlas brīvo naudu neinvestēt. Redzam, ka turēt krājkontā izvēlētos divreiz biežāk nekā, piemēram, ieguldīt savā uzņēmējdarbībā vai uzņēmumu akcijās. Tas rada bažas, jo tā ir neracionāla izvēle – lai saglabātu un vairotu uzkrāto kapitālu, ar to ir jāstrādā, jāinvestē. Igauņu aktivitāte akciju tirgū apliecinās arī ikdienas novērojumos, piemēram, vietējā Latvijas enerģijas uzņēmuma "Virši" sākotnējā publiskajā akciju piedāvājumā skaitliski visvairāk investoru nāca tieši no Igaunijas," saka Kārlis Purgailis, Citadele bankas meitas uzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs.

Arī Lietuvā un Igaunijā visbiežāk iedzīvotāji brīvo naudu izvēlētos investēt nekustamajā īpašumā – Igaunijā 50 % un Lietuvā 43 % aptaujāto. Tomēr Lietuvā iedzīvotāji brīvos līdzekļus krājkontā būtu gatavi turēt divas reizes retāk nekā Latvijā – 10 % aptaujāto. Ieguldīt starptautisko un vietējo uzņēmumu akcijās vismaz divas reizes pievilcīgāk nekā Latvijā un Lietuvā šķiet Igaunijā – to izvēlētos 28 % iedzīvotāju. Igaunijā arī vislielākais atbalsts investīcijām banku piedāvātajos investīciju fondos, kur to izvēlētos 15 % aptaujāto, kamēr Latvijā – tikai 8 %.

Bankas "Citadele" meitas uzņēmums IPAS "CBL Asset Management" ir viena no lielākajām un pieredzes bagātām finanšu aktīvu pārvaldes sabiedrībām Baltijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!