Ķīnas ekonomikas izaugsmes brīnums tiek salīdzināts ar pēckara Rietumvāciju un Japānu. Šīs valstis pieredzēja strauju ekonomikas attīstību un labklājības pieaugumu. Kā raksta "The Financial Times", 1990. gadā Ķīnas ekonomika veidoja mazāk nekā 2% no visas pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr 2021. gadā tie bija vairāk nekā 18%.
Šogad valsts ekonomika veido 17% no pasaules IKP. Lai arī sarukums, šķietami, nav liels, tas ir augstākais, ko Ķīna pieredzējusi kopš 1960. gadiem, un signalizē, ka Āzijas lielvalstī viss nav tik labi, kā gados pirms pandēmijas.
Ekonomikas uzrāviens
Lai gan par Ķīnu kā ekonomikas lielvaru tiek runāts tikai pēdējās desmitgades laikā, tās ekonomiskā transformācija pētnieku uzmanību saistīja jau vairākas desmitgades pirms tam. Mao Dzeduna ērā Ķīna pieredzēja ne tikai represijas, bet arī daudz ekonomiski nepamatotu lēmumu, kas valsti noveda nabadzībā. Līdera ērā, ko šobrīd Komunistiskā partija piemin ar labiem vārdiem, badā mira miljoniem ķīniešu.
Taču pēc šī perioda mainoties varai, jau 70. gados tika veiktas reformas ar mērķi savienot Komunistiskās partijas ideālus ar veiksmīgāku ekonomikas modeli. Reforma ļāva zemniekiem
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
