Foto: AFP/Scanpix

Atbalsts iedzīvotājiem pandēmijas laikā deva iespējas ātrāk ekonomikai atjaunoties un vienlaikus parādīja trūkumus – Latvijā ir daudzas fundamentālas datu nepilnības, informācijas trūkums un starpinstitucionālās nepilnības. Līdz ar to ir šaubas, vai solītie un iedomātie mērķētie pasākumi šoziem nostrādās kā iecerēts. Turklāt šoruden pirms Saeimas vēlēšanām raksturīgā labumu solīšanas kaisme var likt izvēlēties ne to efektīvāko variantu.

Šā gada rudens un ziema tiek gaidīta ar bažām, runājot tieši par inflāciju, būtisku cenu pieaugumu energoresursiem, pārtikai, transportam. Šobrīd valdība sola mērķētu atbalstu iedzīvotājiem, jo tieši atbalsta fokuss un mērķējums bija viens no tiem trūkumiem, kas neļāva palīdzēt tiem cilvēkiem, kam to visvairāk vajag, un tādā apjomā, kāds būtu nepieciešams. Turklāt 1. oktobrī gaidāmas Saeimas vēlēšanas, un jau tagad ministri, deputāti un tie, kas vēlas par tādiem kļūt, sākuši solīšanas maratonu, kurā viens no punktiem ir, protams, prognozējami augstās cenas, kas palielinās straujāk nekā tautas ienākumi.

"Partiju spalvu spodrināšana vēlēšanu priekšvakarā, ļoti iespējams, nozīmēs svaru nosvēršanos par labu vienkāršākam, plašākam un dāsnākam atbalstam. Sliktākajā gadījumā tas var nozīmēt nevajadzīgi lielu valsts parāda pieaugumu un papildu pienesumu cenu pieaugumam," kritiska ir "Swedbank" galvenā ekonomista v.i. Agnese Buceniece.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!