Foto: Shutterstock

Lai saņemtu 120 000 eiro lielu aizdevumu mājokļa iegādei jaunajā projektā, saskaņā ar bankas "Luminor" aprēķiniem pašlaik personas ienākumu līmenim jābūt vismaz 1800 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.

Savukārt, ja šādu aizdevumu vēlas saņemt ģimene ar diviem bērniem, ģimenes kopējiem ikmēneša ienākumiem jāsasniedz vismaz 2700 eiro pēc nodokļiem.

"Ņemot vērā inflāciju, pieaugošo dzīves dārdzību un arī Euribor procentu likmes kāpumu, stingrāk raugāmies uz mājsamniecību iztikas minimumu un maksātspējas prasībām. Lai varētu atļauties uzņemties jaunas kredītsaistības, klientu ienākumiem ir jābūt lielākiem salīdzinājumā ar laiku pirms viena, diviem gadiem. Un, lai arī interese par jauno mājokļu iegādi joprojām ir liela, novērojam, ka pieaugošā finansiālā sloga ietekmē pircējiem lēmuma pieņemšanai var būt vajadzīgs ilgāks laiks," norāda "Luminor" mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Vienlaikus viņš paskaidro, ka norādītais piemērs ir indikatīvs un aprēķināts, ņemot vērā nosacījumu, ka mājsaimniecībai nav citu kredītsaistību.

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1373 eiro, kas ir par 7,5% jeb 95 eiro vairāk nekā 2021. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.


Privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2022. gadā auga par 8%, sasniedzot 1375 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 6,2%, sasniedzot 1373 eiro.

Jāatgādina, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau sešas reizes pēc kārtas paaugstinājusi galveno bāzes procentu likmi līdz 3,5% šobrīd, tā turpinot cīņu pret joprojām augsto un ieilgušo inflāciju eirozonā. Patlaban Euribor likme ir sasniegusi pēdējā desmitgadē augstāko līmeni. Augot bāzes procentu likmēm, dārgāka kļūst arī aizņemšanās un hipotekārie kredīti, ietekmējot jauno mājokļu pieejamību.

Mājokļu pieejamību lielā mērā ietekmējis arī būvniecības izmaksu kāpums – būvmateriālu, darbaspēka un citas ar būvniecības nozari saistītās izmaksas kopš pagājušā gada marta pieaugušas par aptuveni 30%, proporcionāli atspoguļojoties arī jauno mājokļu cenās. "Kaut arī atsevišķām būvmateriālu kategorijām cenas ir stabilizējušās vai mēreni samazinājušās, kopumā cenu kāpums ir jūtams joprojām. Piemēram, cementam un betona izstrādājumiem izmaksu dinamika joprojām ir augšupejoša. Arī darbaspēka izmaksas darbinieku trūkuma dēļ nozarē diez vai varētu samazināties, līdz ar to nav arī loģisku un pamatotu argumentu jauno mājokļu cenu kritumam," skaidro "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

"Teiktu, ka pēdējos mēnešos iedzīvotāju interese par mūsu projektiem ir pat palielinājusies – cilvēki zvana, piesakās dzīvokļu apskatei un konsultācijām, taču vairs neredzam uz emocijām balstītus pirkumus, kā tas bija pirms pusotra, diviem gadiem. Tagad tas ir racionāls, matemātisks aprēķins, kas prasa zināmu laiku, kamēr klients ir noskaidrojis ne tikai savas iespējas aizņemties, bet arī sarēķinājis visus ar mājokļa uzturēšanu saistītos maksājumus. Maksimāli paredzami izdevumi pašlaik ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai pieņemtu pozitīvu lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi," novērojumos dalās Ekša.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!