Foto: LETA

AS "Swedbank" peļņa Latvijā 2023. gada deviņos mēnešos sasniegusi 202 miljonus eiro (iepretim 81 miljoniem pērnā gada 9 mēnešos), informē bankas pārstāvji.

Peļņa palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir kāpuši līdz 101 miljonam eiro (iepretim 80 miljoniem pērn).

Tīrie procentu ienākumi šogad palielinājušies par 164 miljoniem eiro, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 5 miljoniem eiro.

Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs pieaudzis par 6%, mājsaimniecību segmentā augot par 7%, kamēr uzņēmumu segmentā tas audzis par 4%. Kopējais kredītu apjoms ir 5,724 miljardi eiro.

Interese mājokļu tirgū vēl joprojām ir gana augsta, par spīti augstākām procentu likmēm šobrīd, norāda bankas pārstāvji. Swedbank hipotekārais portfelis ir turpinājis palielināties, lai arī lēnāk kā iepriekš. Daļēji šis pieaugums saistīts ar ilgtspējīgu hipotekāro kredītu popularitāti, piemēram, 30% no hipotekārā finansējuma 3.ceturksnī izsniegts tieši A klases energoefektīvo mājokļu iegādei. Arī patēriņa kredītu un līzinga portfeļi pieauga 3. ceturkšņa laikā.

Uzņēmumu finansēšanā negatīva ietekme bijusi apjomu samazinājumam eksporta tirgos. Tomēr uzņēmumi turpina aizņemties, lai investētu, it īpaši ražošanas, komunālo pakalpojumu un informācijas tehnoloģijas industrijās.

Depozītu apjoms, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, ir audzis par 4%, kur mājsaimniecību depozīti pieauga par 3%, kamēr uzņēmumu depozīti palielinājās par 8%. Kopējais bankas depozītu apjoms ir 7,394 miljardi eiro.

Kredītu-depozītu attiecība ir 58 procenti (57 procenti 2022. gada 3. ceturkšņa beigās). Savukārt kredītuzkrājumiem novirzīti 6 miljoni eiro (iepretim 1 miljonam eiro pērn).

"Šobrīd vērojamas nokaitētas politiskās diskusijas saistībā ar Eiropas Centrālās bankas inflācijas ierobežošanas pasākumu rezultātā pieaugušajiem kredītmaksājumiem. Vēl vairāk, tiek mēģināts iet virzienā, kas ir pretrunā gan ar labas pārvaldības principiem, gan finanšu pasaules gravitācijas likumiem. Tomēr šeit jāatgādina par kvalitatīvu datu nozīmi un skaidra mērķa definēšanu politisko lēmumu pieņemšanā, lai nenonāktu situācijā, kad emocijās pieņemti lēmumi kaitē gan kopējai valsts un ekonomikas attīstībai, gan pašu kredītņēmēju ilgtermiņa interesēm," saka "Swedbank Latvija" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

""Swedbank" vienmēr ir paudusi gatavību palīdzēt klientiem, ja tie saskaras ar finansiālām grūtībām, un to pašu mēs darām tagad – laikā, kad ECB palielina bāzes likmes, kas noved pie kredītmaksājumu sadārdzināšanās. Vienlaikus mēs redzam, ka šāds, mērķēts atbalsts ir nepieciešams tikai nelielai daļai klientu, jo banka, jau izvērtējot kredīta piešķiršanu, ir modelējusi kredītmaksājumus ar pieaugošu Euribor, un nav pieņēmusi, ka likmes būs negatīvas vai nulles vērtībā visu nākamo laiku," uzsver Mencis.

"Kopējā valsts ekonomiskā attīstība šajā laikā balansējusi uz stagnācijas robežas. Sabiedrības pirktspēja šajā ceturksnī ir saglabājusies salīdzinoši augsta, neskatoties uz joprojām augsto inflāciju. To nodrošinājuši gan salīdzinoši zemie bezdarba rādītāji, gan arī vidējais algu pieaugums valstī, kas daļai sabiedrības ļauj vieglāk pārciest kopējo cenu pieaugumu," saka Mencis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!