Tostarp bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzina, ka Latvijas emitēto eiroobligāciju procentu likmes ir adekvātas un atbilstošas pašreizējai tirgus situācijai.
Āboliņš skaidroja, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju celšana, visticamāk, ir beigusies, tādēļ tālāku likmju pieaugumu pagaidām nav pamats prognozēt. Drīzāk pretēji - inflācija eirozonā ir būtiski palēninājusies un ekonomikas izaugsme ir ļoti gausa, tādēļ finanšu tirgi prognozē, ka pirmais procentu likmju samazinājums notiks jau līdz 2024.gada vidum, ar vairāk nekā 50% varbūtību, ka tas varētu notikt jau 2024.gada aprīlī.
Tādēļ ir loģiski, ka šobrīd netiek emitētas obligācijas ar ļoti gariem dzēšanas termiņiem, jo procentu likmes šobrīd varētu būt tuvu augstākajam punktam, piebilda Āboliņš.
Vienlaikus ekonomists neizslēdz kādus jaunus satricinājumus, piemēram, finanšu šokus vai ģeopolitiskās situācijas tālāku pasliktināšanos, kā rezultāta varētu pieaugtu Latvijas parāda riska prēmija.
"Tomēr, jau šobrīd Latvijas valsts aizņemšanās procentu likme ir viena no augstākajām eirozonā, neskatoties uz mūsu zemo parāda līmeni. Tas liek domāt ka jau šobrīd maksājam ģeopolitiskā riska prēmiju," uzsvēra Āboliņš.
Viņš arī vērsa uzmanību, ka augstākas procentu likmes, protams, ietekmēs valsts parāda vadības izmaksas, kas tuvākajos gados būtiski pieaugs. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, valsts parāda apkalpošanas izmaksas budžetā palielināsies no aptuveni 200 miljoniem šogad līdz gandrīz 500 miljoniem 2026.gadā. Taču, ja viss parāds tiktu pārfinansēts uz šī brīža procentu likmēm, tad valsts parāda apkalpošana izmaksātu gandrīz 700 miljonus eiro gadā. Tādēļ valsts parāda apkalpošanas izmaksas augs, pat ja procentu likmes sāks mazināties.
Arī "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis pauda uzskatu, ka emitēto eirobligāciju procentu likme ir atbilstoša pašreizējai situācijai finanšu tirgos un Latvijas profilam.
Gašpuitis skaidroja, ka turpmāko aizņemšanās izmaksas noteiks centrālo banku politika, Latvijas ekonomikas attīstība un reputācijas vērtējuma izmaiņas. Visdrīzāk, ka nākamā gada vidū varētu parādīties pirmie centrālo banku soļi naudas cenas samazināšanas virzienā un aizņemties varētu kļūt nedaudz lētāk. Vai un cik lielā mērā tas notiks, noteiks inflācijas gaita. Tādēļ ekonomists pieļāva, ka pēc gada aizņemties varētu būt nedaudz izdevīgāk.
Tomēr Gašpuitis norādīja, ka tas vairs nebūs tik izdevīgi kā nesenā pagātnē, īpaši 2020.gadā, kad Latvija aizņēmās par visu laiku zemāko procentu likmi, un parāda apkalpošana sadārdzināsies. Ekonomists skaidroja, ka tas notiks atbilstoši laika grafikam un apjomam par kādu nāksies refinansēt esošo parādu. Korekcijas var viest arī ekonomikas izaugsmes sarežģījumi un pārāk vaļīga fiskālā politika, kas var likt reitingu aģentūrām pārskatīt vispirms nākotnes vērtējumus, tad reitingus.
Gašpuitis piebilda, ka daudz lielāka uzmanība tiks pievērsta valsts budžeta deficītam. Riskus arī rada nepārdomāta politika, kas, pat, ja uzreiz nedraud ar riska prēmijām, tomēr arī nerada priekšnoteikumus reputācijai, kas nākotnē ļautu tuvoties spēcīgāko Eiropas valstu aizņemšanās izmaksām.
Jau ziņots, ka Valsts kase trešdien, 15.novembrī, Latvijas vārdā starptautiskajos finanšu tirgos emitēja jaunas 5,5 gadu eiroobligācijas, piesaistot 600 miljonus eiro ar ienesīgumu 3,902% un fiksējot kupona likmi 3,875%. Jaunemitēto obligāciju dzēšanas termiņš ir 2029.gada 22.maijs.
Kopējais pieprasījums pēc Latvijas eiroobligācijām veidoja 1,8 miljardus eiro, tādējādi trīs reizes pārsniedzot pārdoto apmēru. Vērtspapīrus iegādājās apmēram 80 investoru no dažādām Eiropas valstīm, tostarp no Vācijas, Lielbritānijas, Francijas un Beniluksa valstīm.
Iepriekš Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmās 2023.gada jūlijā, kad Valsts kase starptautiskajos finanšu tirgos emitēja 10 gadu obligācijas 750 miljonu eiro apmērā ar ienesīgumu 3,91% un fiksējot kupona likmi 3,875%. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2033.gada 12.jūlijs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
