Ķīna karogi
Foto: AP/Scanpix/LETA
Pārvarot Kultūras revolūcijas sekas un atstājot Mao Dzeduna asiņaino valdīšanu aiz muguras, Ķīnas ekonomika sāka attīstīties, un vairāk nekā četras desmitgades tā ir piedzīvojusi strauju uzrāvienu, kas šķita teju neapturams. Tomēr nu ekonomisti sāk uzdot jautājumu, vai pandēmijas radītā ekonomikas sabremzēšanās un ģeopolitiskie saasinājumi nav pielikuši punktu konstantai izaugsmei.

Ķīnas ekonomikas izaugsmes brīnums tiek salīdzināts ar pēckara Rietumvāciju un Japānu. Šīs valstis pieredzēja strauju ekonomikas attīstību un labklājības pieaugumu. Kā raksta "The Financial Times", 1990. gadā Ķīnas ekonomika veidoja mazāk nekā 2% no visas pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr 2021. gadā tie bija vairāk nekā 18%.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!