Eiropas Komisija (EK) un Eiropas Centrālā banka (ECB)izstrādā ārkārtas rīcības plānus gadījumam, ja Grieķija izstāsies no eiro zonas, atsaucoties uz Eiropas Savienības tirdzniecības komisāru Karelu De Guhtu, vēsta raidsabiedrība BBC.
Rīcības plānošana minimizēs “domino efektu” Grieķijas izstāšanās gadījumā, Beļģijas laikrakstam “De Standaard” pavēstījis ES tirdzniecības komisārs Karels De Guhts. “Pašlaik ECB un EK pēta ārkārtas scenārijus, kuros Grieķija nespēj tikt galā,” viņš teica. “Grieķijas izstāšanās nenozīmē eiro beigas, kā daži apgalvo,” viņš piebildis.
Komisārs nesniedza sīkākas minēto plānu detaļas.
Tikmēr ECB stingri atbalsta Grieķijas palikšanu eirozonā, apstiprināja bankas valdes loceklis. “Tā ir mūsu patiesa vēlme, ka Grieķijai jāpaliek eirozonā,” ziņu aģentūrai “Reuters” pavēstījis ECB valdes loceklis Hosē Manuels Gonsaless-Paramo.
Eirozonas krīzes laikā Brisele ir uzsvērusi, ka vēlas, lai Grieķija patur eiro, pieprasot grieķiem pildīt solījumus samazināt tēriņus.
Jau vēstīts, ka bažas par to, ka Grieķija varētu atstāt eiro zonu, ir atjaunojušās, kopš 6. maijā notikušajās parlamenta vēlēšanās panākumus guva politiskie spēki, kas vēlas pārskatīt vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kas glāba Grieķiju no bankrota. Tomēr Grieķijas politiķi nespēja vienoties par valdības izveidi un valstī 17. jūnijā notiks atkārotas parlamenta vēlēšanas.
Iepriekšējās valdošās koalīcijas partijas "Jaunā demokrātija" (ND) un Panhellēnistiskā sociālistiskā kustība (PASOK) vēlēšanās cieta lielus zaudējumus, jo vēlētāji sodīja PASOK un ND par to valdības veiktajiem taupības pasākumiem, lai saņemtu starptautisko aizdevumu.
Tieši jautājums par solīto taupības pasākumu tālāku īstenošanu bija viens no būtiskākajiem klupšanas akmeņiem sarunās par valdības izveidi pēc 6.maija vēlēšanām. Tiesa, ja Grieķija neturpinās saistības, ko tā uzņēmās apmaiņā pret starptautisko finanšu palīdzību, tad tai jauna finansiāla palīdzība netiks sniegta, kas valsti var novest līdz defoltam jeb maksātnespējai un izstāšanās no eirozonas.
Starptautiskie aizdevēji – Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) – jau atbalstīja divu palīdzības "paku" piešķiršanu, lai glābtu Grieķiju no defolta jeb maksātnespējas. 2010.gada maijā eirozonas valstis un SVF nolēma piešķirt Grieķijai 110 miljardus eiro (aptuveni 77 miljardus latu), no kuriem 70 miljardi eiro (aptuveni 49 miljardi latu) jau izmaksāti. Savukārt šogad nolemts, ka pirmo palīdzības "paketi" nomainīs nākamā - 130 miljardu eiro apmērā (aptuveni 105 miljardi latu). Tāpat nolemts norakstīt 100 miljardus eiro (70 miljardus latu) no Grieķijas parādiem privātajiem investoriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
