Iepriekš Savirs aicinājis Itāliju un Grieķiju pārdot viņam kādu Vidusjūras salu, kur varētu tikt izmitināti Sīrijas, Eritrejas un citu kara plosīto valstu bēgļi. Kā speciāli šai iniciatīvai sasauktā preses konferencē apstiprinājis Savirs, minēto valstu valdības nav reaģējušas uz miljardiera piedāvājumu.
Savirs, kurš savu bagātību guvis telekomunikāciju nozarē, sākotnēji par savu ideju paziņoja sociālajā tīklā "Twitter". "Grieķija vai Itālija, pārdodiet man kādu salu! Es pasludināšu tās neatkarību, izmitināšu imigrantus un nodrošināšu viņiem darbu, uzbūvējot jaunu valsti," septembra sākumā aicinājumā rakstīja Savirs.
"Jaunajā salā cilvēkiem būtu pagaidu mājas," norādījis miljardieris, intervijā aģentūrai AFP piebilzdams, ka uz salas varētu pieņemt darbā cilvēkus, lai būvētu jaunas mājas, skolas un slimnīcas.
Savirs arī informēja, ka Vidusjūrā identificējis 23 neapdzīvotas salas, kas varētu būt labs miteklis "nabaga velniem", kuri bēg no kara un vēlas veidot jaunu dzīvi. Grieķijas un Itālijas valdības aizvien nav atbildējušas arī uz oficiālajām vēstulēm, ko viņš nosūtījis abu valstu līderiem.
Kā liecina "Forbes" dati, Savira bagātības mērāmas teju trīs miljardu ASV dolāru apmērā. Viņš ir telekomunikāciju kompānijas "Orascom Telecom Media & Technology" vadītājs, kā arī bijis viens no Sarkanās jūras piekrastes populārā "El Gunas" kūrorta attīstītājiem.
Savukārt Naguiba brālis ir cits Ēģiptes miljardieris Nasevs Savirs. Viņa vadītais uzņēmums "OCI N.V." ir viens no pasaules lielākajiem būvniecības uzņēmumiem. Pērnā gada nogalē viņa vārds tiks atklāts bankas "Citadele" investoru sarakstā.
Ziņots, ka tūkstošiem migrantu, cerot uz labāku dzīvi Eiropā, no Lībijas ar sagrabējušiem kuģiem brauc uz Itāliju. Mēģinot šķērsot Vidusjūru tās centrālajā daļā, šogad ir gājuši bojā vairāk nekā 2600 migrantu, liecina Starptautiskās migrācijas organizācijas (IOM) dati.
Eiropas Savienība (ES) cenšas tikt galā ar migrantu un bēgļu pūļiem, no kuriem daudzi cer nokļūt Vācijā. Eiropa pašlaik piedzīvo lielāko migrantu krīzi kopš Otrā pasaules kara.
Galvenokārt ieceļotāji ir sīrieši, kas bēg no kara savā valstī un pārpildītām bēgļu nometnēm, bet tāpat Eiropā ierodas eritrejieši, afgāņi un citu valstu iedzīvotāji, kas bēg no vardarbības un nabadzības.
Daudzi migranti un bēgļi atsakās reģistrēties Grieķijā un Ungārijā, kurās viņi ierodas lielā daudzumā, baidoties, ka tad viņus nelaidīs uz Vāciju un citām turīgām ES valstīm.
Lieli bēgļu pūļi ir ieradušies Grieķijā ar laivām no Turcijas, lai tālāk mērotu ceļu cauri Maķedonijai, Serbijai un Ungārijai, un nonāktu Austrijā vai Vācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
