Pagaidu robežkontroles ne tikai kavē personu brīvu pārvietošanos, bet arī rada ievērojamas ekonomiskās izmaksas. Eiropas Komisija (EK ) aplēsusi, ka pilnvērtīgas robežkontroles atjaunošana tam, lai uzraudzītu cilvēku pārvietošanos Šengenas zonā, radītu tūlītējas tiešās izmaksas līdz 18 miljardiem eiro gadā.
Summa, ko Šengenas sabrukuma gadījumā zaudētu ES, būtu no pieciem līdz 18 miljardiem eiro jeb no 0,05 līdz 0,13 % no ES iekšzemes kopprodukta (IKP), paziņojumā medijiem skaidro EK.
Šīs izmaksas, kā vērtē EK, koncentrētos noteiktos sektoros un reģionos, taču neizbēgami ietekmētu ES ekonomiku kopumā. Piemēram, preču autopārvadājumu izmaksas Polijai, Nīderlandei un Vācijai sadārdzinātos par vairāk nekā 500 miljoniem eiro, bet Spānijas un Čehijas uzņēmumiem izmaksas pieaugtu par vairāk nekā 200 miljoniem eiro, aprēķinājusi EK.
Savukārt robežkontroles 1,7 miljoniem pārrobežu darbinieku vai to darba devējiem radītu 2,5 līdz 4,5 miljardus eiro lielus zaudējumus zaudētā laika izteiksmē, tūrisma joma varētu zaudēt vismaz 13 miljonus nakšu tūristu naktsmītnēs, kas kopumā radītu 1,2 miljardus eiro lielus zaudējumus, tāpat, valdībām nāktos segt administratīvās izmaksas vismaz 1,1 miljarda eiro apmērā sakarā ar vajadzību palielināt robežkontrolē nodarbināto skaitu.
Ziņots, ka EK publiskojusi "ceļa karti" iekšējās robežkontroles atcelšanai Šengenas zonā, kas būtu jāizdara līdz gada beigām.
Tāpat EK aicinājusi līdz vasarai izveidot ES robežsardzes un krasta apsardzes spēkus, kuriem jāsāk darboties vēlākais līdz septembrim, kā arī palīdzēt Grieķijai stiprināt tās ārējās robežas, caur kurām ES ierodas lielākā daļa nelegālo imigrantu.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Latvija šo spēku stiprināšanai varētu izveidot 50 robežsargu speciālo vienību.
Ziņots, ka, reaģējot uz ievērojamo imigrantu pieplūdumu, virkne ES dalībvalstu Šengenas zonas ietvaros ir atjaunojušas robežkontroli.
Šogad Eiropā ieradušies jau teju 140 000 imigrantu, bet pērn - 1,2 miljoni.