Šovasar 'Bitcoin' troni apdraudēs 'Ethereum'

"Bitcoin" pasaulē nāca 2009. gadā. Kopš tā laika kriptovalūtas no margināla, tehnoloģijās ieinteresēto utopiska sapņa ir kļuvušas par pasaulē labi zināmu un populāru finanšu sistēmas daļu, kas, lai gan šīs valūtas vēl aizvien ir nedrošas un ārkārtīgi riskantas, ir miljardus dolāru liels tirgus. Tirgus līderis visu šo laiku ir bijis "Bitcoin". Taču, ņemot vērā, ka tehnoloģiju pasaulē nekas nestāv uz vietas un pirmais produkts nekad nav labākais, jau kādu laiku tiek minēts, ka "Bitcoin" varētu zaudēt savu troni. Iespējams, jau šovasar tuvākā sekotāja "Ethereum" pāriešana uz videi draudzīgāku sistēmu iezīmēs līdera maiņas sākumu.

Kriptovalūtu pamatā ir "Bitcoin" popularizētā blokķēdes tehnoloģija, kas nozīmē, ka visi konkrētās kriptovalūtas lietotāji vienlaikus uztur arī reģistru, kas ietver informāciju par visiem darījumiem konkrētajā ķēdē. Teorētiski šīs sistēmas ir drošākas, jo, lai kaut ko nozagtu, nepieciešams mainīt informāciju vairāk nekā pusē visu lietotāju reģistru. Savukārt pati kriptovalūtas iegūšana balstās uz tās "rakšanu", liekot datoriem veikt ārkārtīgi sarežģītas kriptogrāfiskās darbības. Šīs darbības kļūst arvien sarežģītākas un prasa aizvien lielāku datoru jaudu, kas nozīmē lielāku enerģijas patēriņu.

"Forbes" datu apkopojums liecina, ka, piemēram, "Bitcoin" ieguves procesā tiek patērēts tikpat daudz elektroenerģijas, cik tērē Norvēģija, – 127 teravatstundas. Savukārt tuvākais sekotājs "Ethereum" tērē to pašu, ko Somija, bet izmeši pielīdzināmi Šveicei. Attiecīgi digitālo, fiziskajā pasaulē neesošo un vērtību neradošo monētu ietekme uz enerģijas sektoru un attiecīgi vidi ir milzīga. Tas, protams, 21. gadsimtā, kad visa pasaule jau sāk pieredzēt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, rada reputācijas problēmas zīmoliem, kas vēlētos aktīvāk iesaistīties kriptovalūtu pasaulē.