Foto: Publicitātes foto

Teju pirms katra lielāka sporta vai kultūras notikuma aizsākas publiska diskusija, vai šajos pasākumos ir vērts ieguldīt valsts naudu un kāds ieguvums no tā būs sabiedrībai? Atbilde uz šo jautājumu ir gaužām vienkārša. Ja varam pierādīt, ka pasākums valsts kasē ienesīs vairāk naudas, nekā tiks izdots, tad pasākums valstij ir jāatbalsta.

Tā ir investīcija, kura nesīs ne tikai papildu naudu valsts budžetā un uzņēmēju kontos, bet arī veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē, popularizēs mūsu zemi kā tūrisma un investīciju galamērķi.

Lielie publiskie pasākumi ir magnēts, kas jau tagad nes naudu

Šogad Latvijā notika vairāki lielie masu pasākumi, un jau tagad varam izmērīt to aptuveno pienesumu Latvijas budžeta un uzņēmēju maciņiem. Esam izanalizējuši to valstu iedzīvotāju norēķinus ar maksājumu kartēm Latvijā, kuru pārstāvētās izlases šogad spēlēja Pasaules hokeja čempionātā Rīgas grupā.

Salīdzinot datus par 2023. gada aprīli un maiju, redzam, ka Šveices, Slovākijas, Čehijas, Norvēģijas, Kazahstānas, Kanādas un Slovēnijas iedzīvotāju tēriņi pasaules čempionāta norises laikā ēdināšanas iestādēs auguši par 53%, bāros par 54%, bet viesnīcās par 47%.

Minēto valstu pilsoņu tēriņi tikai sabiedriskās ēdināšanas un izmitināšanas sektorā veidoja 2,98 miljonus eiro. Visvairāk naudas hokeja čempionāta laikā Latvijā atstājuši tūristi no Šveices, tie ir aptuveni 600 tūkstoši eiro.

Lai gan ierasti šveiciešu tēriņi pielīdzināmā periodā nepārsniedz 200 tūkstošus, jo viesiem no Šveices Latvija pagaidām vēl nav ierasts tūrisma galamērķis. Jāņem vērā, ka minētajiem izdevumiem vēl varam summēt klāt pirkumus skaidrā naudā un izdevumus citos šajā pētījumā neaptvertajos sektoros.

Kā otru piemēru jāmin Dziesmu un deju svētki, kur īpaši pētījām, tā saukto tālo tirgu aktivitāti jeb valstis, kur LIAA bija īstenojusi tūrisma mārketinga kampaņas, tostarp stāstot par Dziesmu un deju svētkiem. Redzam, ka maksājumu karšu norēķini no šīm valstīm, salīdzinot jūnija vidējos rādītājus ar jūlija pirmo nedēļu, kad notika Dziesmu un deju svētki, ir pieauguši par 39% viesiem no ASV, par 30% viesiem no Austrālijas, par 19% viesiem no Kanādas, bet viesiem no Lielbritānijas par 18%.

Turpretim viesu tēriņi no Igaunijas un Lietuvas saglabājušies iepriekšējā līmenī. No šiem datiem varam secināt, ka pat situācijā ar ierobežotām iespējām iegādāties biļetes uz svētku pasākumiem, ārvalstu viesi no tālākām valstīm pieskaņo savus ceļojumu plānus konkrētiem notikumiem.

Ieguldītais ar uzviju tiek atgūts

Lielie sporta un kultūras pasākumi ir cieši saistīti ar tūrisma nozari un valsts ekonomikas sildīšanu, tādēļ gadījumā, ja atbildība par šādu pasākumu atbalstu tiks uzticēta LIAA, aicināsim pasākumu rīkotājus domāt arī par izmaksu efektivitāti un sabiedrisko labumu.

Mums jau ir pieredze ar filmu nozari, kur īpašā valsts atbalsta programmā ārvalstu producentiem sadarbībā ar Latvijas kino profesionāļiem ir pieejams valsts līdzfinansējums līdz 30% no izdevumiem. Katrs ieguldītais eiro filmu nozarē atgriež ekonomikā vismaz četrus eiro. Tas ļauj viegli aprēķināt, ka, skaitot tikai PVN un darbaspēka nodokļus, ieguldītais ar uzviju tiek atgūts.

Daudz jautājumu publiskajā telpā izskan arī par nākamgad plānoto Pasaules rallija čempionātu, "Eurobasket 2025" un potenciāli arī par 2030. gada ziemas olimpiskajām spēlēm, kuras Zviedrija vēlas organizēt sadarbībā ar Latviju. Arī šo pasākumu kontekstā jāveic aprēķini un jāpiemēro vienota pieeja to atbalstam.

Par to, cik nozīmīgi ir liela mēroga pasākumi, mēs saņemam atgriezenisko saiti teju visur pasaulē. Salīdzinoši nesen starptautiskajā konferencē "Deep Tech Atelier 2023" Rīgā uzstājās investors un kosmosa tehnoloģiju uzņēmumu dibinātājs Rafaels Retgens (Raphael Roettgen) no ASV. Mums bija viegli viņu uzrunāt dalībai konferencē, jo viņš bija skrējis Rīgas maratonā un labprāt piekrita piedalīties arī LIAA organizētajā konferencē. Tas spilgti apliecina, cik nozīmīgi ir šādi masu pasākumi. Cilvēki seko līdz pasaules lielo notikumu kalendāriem, un tas sniedz būtisku ieguldījumu valsts atpazīstamības mērījumos.

Kā valstij būtu jāatbalsta liela mēroga publiskie pasākumi?

Valsts atbalsts liela mēroga sporta un kultūras pasākumiem ir izšķiroši svarīgs, lai iegādātos pasākumu rīkošanas licences vai segtu kādus citus būtiskus izdevumus. Jaunā valsts atbalsta programma jāveido tā, lai pasākumu organizatori var rēķināties ar šo atbalstu un nebūtu atkarīgi tikai no politiķu labvēlības, kā tas nereti notiek ar dažādiem pasākumiem.

Tāpat atbalsta programmā jābūt iespējai saņemt finansējumu vairāku gadu garumā, jo gatavošanās lielajiem pasākumiem sākas trīs un četrus gadus pirms notikuma.

Mēs daudzkārt sevi esam apliecinājuši kā nāciju ar misijas apziņu, kas spēj tikt galā ar šķietami neatrisināmiem uzdevumiem. Katrs lielais pasākums ir milzīgs izaicinājums. Mums ir cilvēki, kas spēj profesionāli noorganizēt šos notikumus visaugstākajā līmenī. Darītāji mums jau ir, tāpēc, atbildot uz sākumā uzdoto jautājumu, jā, lielie pasākumi ir iespēja gan pelnīt, gan atgādināt par sevi pasaulei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!