Foto: Publicitātes foto

Latvija uz citu valstu fona izceļas virtuālo asistentu jeb čatbotu pielietojumā valsts pārvaldē, bet biznesa vidē tie ienāk palēnām. Valodu tehnoloģiju uzņēmuma "Tilde" biznesa attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš "Delfi Bizness" stāsta, ka šīs tehnoloģijas pirmsākumi meklējami jau pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados, kad ar to eksperimentēja britu zinātnieks Alans Tūrings, tagad tās attīstība notiek jau citos mērogos un mākslīgais intelekts mūsu dzīvē kļūs arvien klātesošāks.

Virtuālo asistentu izstrādātāju galvenais mērķis, par ko liecina arī cilvēku vārdu lietošana, piemēram, "Laura" vai "Didzis", vienmēr ir bijis tiekties uz to, lai cilvēka un datora komunikāciju padarītu maksimāli cilvēcīgu, pat neatšķiramu no divu indivīdu sarunas. Tehnoloģija strauji attīstās, tagad jau tā spēj analizēt sarunas kontekstu, boti arī vizuāli sāk līdzināties cilvēkiem, un ar tiem iespējams aprunāties arī telefoniski.

Kaspars Kauliņš iezīmē jomas, kurās nākotnē noteikti gaidāma mākslīgā intelekta palīdzīgā roka, piemēram, tas varētu tikt "pieņemts darbā" par ārsta palīgu, kā arī līdzdarboties ražošanas procesos.

Vēl viena interesanta tendence biznesa vidē – līdz ar virtuālo asistentu attīstību rodas arī jaunas profesijas, un neizbēgami tas atsaucas arī izglītības jomā. Virtuālā asistenta treneris jau tagad ir pavisam ierasts amats.

Kas īsti ir virtuālais asistents jeb čatbots? Kad un kur meklējami tā pirmsākumi?

Mēģinājumi izveidot algoritmus, kas ļautu cilvēkam sarunāties ar datoru – angliski "human-machine communication" –, jau ir diezgan seni. Britu zinātnieks Alans Tūrings pasaulē kļuva slavens ar to, ka Otrā pasaules kara laikā atkodēja vācu fašistu šifrēšanas mašīnu, bet pēc kara, pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, viņš strādāja pie tā, lai teorētiski radītu algoritmus, kuri varētu simulēt cilvēka sarunu ar datoru. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!