Foto: Publicitātes foto

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi iepirkumu par Ģenerālprokuratūras ēkas pārbūvi Rīgā, Kalpaka bulvārī, ziņo uzņēmums.

Projekts ir saistīts ar nepieciešamo ēkas tehnisko pārbūvi, telpu atjaunošanu un restaurāciju, kā arī mūsdienīgu telpu pielāgošanu Ģenerālprokuratūras vajadzībām, norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Tā ir publiska ēka, kuras platība pārsniedz 1000 m2, ietilpst trešās grupas ēku kategorijā. Iepirkums tiek veikts atbilstoši Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) prasībām, nodrošinot nama ilgtspējību un projekta atbilstību ZPI noteikumiem, viņa raksturo.

Projekts paredz nodrošināt ēkas vēsturisko elementu saglabāšanu, atjaunošanu un restaurāciju, veikt ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus. Iecerēta iekšpagalma rekreācijas zonas izveide, vienlaikus saglabājot tā nozīmi kā piegādes, saimniecības un piekļuves zonu. Projekta gaitā tiks nodrošināti ilgtspējas, kā arī vides pieejamības risinājumi. Plānots arī ieviest jaunas apkures, klimata kontroles sistēmas, modernizēt citas inženierkomunikācijas.

Projekta īstenošanas laikā prokuratūras pārcelsies uz pagaidu telpām Talejas ielā 1 un Ierēdņu ielā 3. Tajās tā strādās 25 mēnešus, kopumā tiks pārcelti aptuveni 250 prokuratūras nodarbinātie.

Iecerētais būvdarbu veikšanas termiņš ir 22 mēneši no līguma parakstīšanas brīža. Iepirkuma procedūra, kas saistīta ar Ģenerālprokuratūras ēkas pārbūvi, notiek saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu. Šis ir slēgts konkurss, kas tiek veikts divos posmos, kur ģenerāluzņēmējam tiks noteikta prasība pēc Industriālā drošības sertifikāta ar iespēju atsevišķu darbu veikšanā piesaistīt apakšuzņēmējus bez Industriālā drošības sertifikāta.

Ēka Kalpaka bulvārī 6 tapusi pēc arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa 1881. gada projekta kā īres nams, kurā atradušies grezni dzīvokļi. Projektu pasūtīja Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss (Ludwig Wilhelm Kerkovius).  Īres nams pagājušā gadsimta 20. gados nonāca Latvijas valsts īpašumā, tika pielāgots administratīvas ēkas vajadzībām. Namu lietoja Zemkopības ministrija, Centrālā zemes ierīcības komiteja un Zemkopības ministrijas dibinātais Meža departamenta muzejs. Pēc J. Lūša un tēlnieka R. Feldberga projekta Zemkopības ministrijas vajadzībām 1938. gadā tika veikta iekštelpu pārbūve 2. stāva līmenī, agrākajā sēžu zālē izveidojot ministra kabinetu un sekretāra telpas. Arī padomju laikā nams funkcionēja kā administratīvā ēka. Kopš 2009. gada ēkas īpašnieks ir Finanšu ministrija un to pārvalda VNĪ. 

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!