Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Eiro daļa globālajā portfelī ir svārstījusies no 17% līdz pat 25%, dolāra daļa vienmēr bijusi lielāka – ap 60%. Tā kā ASV un eirozonas izmēri ir līdzīgi, tad var teikt, ka eiro nav realizējis visu savu potenciālu, Eiropas Komisijas un Latvijas Bankas rīkotajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" sacīja Itālijas Bankas prezidents Fabio Paneta (Fabio Panetta).

Viņš uzsvēra, ka eiro daļa globālajā tirgū ievērojami samazinājās valsts parādu krīzes laikā. Tolaik investori ticēja, ka Eiropas Savienība varētu sabrukt, jo dažādas politikas un konfliktējoši vēstījumi no politikas veidotājiem nepārliecināja investorus. Tā rezultātā eiro zaudēja savu stabilo pamatu.

Laikā no 2020. līdz 2022. gadam eiro saskārās ar vairākiem milzīgiem šokiem – Covid-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā radīja nestabilitāti un satricinājumus, traucēja tirdzniecības plūsmām un piegādes ķēdēm. Tomēr institucionālā sistēma bija labāk gatava cīņai ar šiem šokiem, tika pieņemti spēcīgi un konsekventi politikas pasākumi Eiropas un valstu līmenī.

Tā rezultātā pēdējo trīs gadu laikā eiro ir noturējis savas pozīcijas un dažās jomās pat tās nostiprinājis.

"Kopumā jāsaka, ka eirozona var izturēt milzīgus triecienus, tomēr, lai to izdarītu, ir jāturas kopā un jāreaģē apņēmīgi, ātri un atbilstoši," uzsvēra Paneta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!