'ABLV Bank' aktīvi februārī atgūti 13,577 miljonu eiro apmērā
Foto: F64

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad februārī atguvuši aktīvus 13,577 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tostarp no vērtspapīriem 2021. gada februārī atgūti 10,202 miljoni eiro, no izsniegtajiem kredītiem atgūti 3,368 miljoni eiro, bet no pārējiem aktīviem atgūti 7000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos divos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 32,738 miljonus eiro, bet kopš 2018. gada 12. jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 891,795 miljonus eiro, tostarp 2018. gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, 2019. gadā – 393,767 miljoni eiro, bet 2020. gadā – 109,797 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad februārī veidoja 2,176 miljonus eiro, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,078 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi – 728 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā – 212 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, – 112 000 eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 46 000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos divos mēnešos bankas likvidācijas izdevumi veido kopumā 6,02 miljonus eiro, bet kopš bankas pašlikvidācijas procesa sākuma "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi veido kopumā 100,325 miljonus eiro, tostarp 2018. gadā bankas likvidācijas izdevumi bija 21,046 miljoni eiro, 2019. gadā – 36,873 miljoni eiro, bet 2020. gadā – 36,386 miljoni eiro.

Pārskats arī liecina, ka 2021. gada 28. februārī "ABLV Bank" pieteikto kreditoru prasījumi bija 1,941 miljarda eiro apmērā, kas ir par 1,3% mazāk nekā pagājušā gada beigās, kad pieteiktie kreditoru prasījumi bija 1,966 miljardu eiro apmērā.

"ABLV Bank" kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām februāra beigās bija 1,239 miljardi eiro, bankas prasības pret kredītiestādēm bija 440,487 miljoni eiro, kredītos banka bija izsniegusi 309,705 miljonus eiro, ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 141,458 miljonus eiro, bet ieguldījumi finanšu instrumentos bija 94,014 miljoni eiro.

Kopumā "ABLV Bank" aktīvi šogad 28. februārī bija 2,237 miljardu eiro apmērā.

Savukārt bankas kapitāls un rezerves februāra beigās bija 238,222 miljoni eiro.

"ABLV Bank" iespējamās saistības februāra beigās bija 95 000 eiro apmērā.

Publiskotajā informācijā arī minēts, ka līdz 2021. gada februāra beigām vairāk nekā 14 300 bankas bijušo klientu ir atguvuši noguldījumus bankā. Tie galvenokārt ir klienti ar konta atlikumiem līdz 100 000 eiro, kuriem kopumā izmaksāti 449,8 miljoni eiro no "ABLV Bank" pārskaitītās summas Noguldījumu garantiju fondā.

Tāpat norit darbs ar vairāk nekā 3000 lielāko kontu atlikumu īpašniekiem, kuru kontu atlikumi kopumā veido 1,94 miljardus eiro. Kreditoru prasījumu izmaksas tiek veiktas tikai tad, ja pēc pārbaudes netiek konstatēti normatīvos noteiktie šķēršļi šādu izmaksu veikšanai. Pārbaudes veic bankas nolīgta starptautiska konsultantu komanda no "Ernst & Young", kura līdz 2021. gada februāra beigām ir sākusi 2579 kreditoru pārbaudes par kopējo prasījumu kopsummu 1,52 miljardi eiro.

Jau vēstīts, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018. gada 26. februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018. gada 12. jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018. gada 12. jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018. gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017. gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. "ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

ABLV Bank Finanšu ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form