'Citadele' dienā saņem vairāk nekā 20 klientu ziņojumus par krāpnieku zvaniem
Foto: Pixabay

Krāpšanas gadījumu skaits katru gadu dubultojas, un šobrīd īpaši aktīvi ir telefonkrāpnieki, kuri zvana gan krievu, gan latviešu valodā un uzdodas par lielāko banku vai Latvijas Bankas drošības dienestu darbiniekiem. Krāpnieki izmanto zvanītāja numura izmainīšanas tehnoloģijas, kas liek numuram izskatīties pēc bankas oficiālajiem telefona numuriem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lielākā daļa klientu spēj atpazīt viltus zvanus un informē banku par krāpnieku mēģinājumiem. "Citadele" dienā saņem vidēji 20 ziņojumus par krāpnieku centieniem, tomēr joprojām ir cilvēki, kuri iekrīt krāpnieku lamatās, skaidro bankā.

Zvani pārsvarā nākot no Latvijas numuriem un bieži ir viltoti, lai līdzinātos bankas klientu apkalpošanas numuram. Zvanītāji informē par notikušu naudas zādzību vai citu problēmu klienta kontā un agresīvi uzstāj, ka nepieciešami bankas pieslēgšanās dati un cita informācija, lai pasargātu naudu. Šādi zvani var turpināties pat vairākas dienas no dažādiem telefona numuriem. Krāpnieki bieži vien izmanto arī draudus par soda naudām un zaudētiem līdzekļiem.

Zvani tiek veikti izmantojot gan parastos telefonsakarus, gan dažādas ziņapmaiņas lietotnes - WhatsApp, Viber, Telegram u.c.

Tāpat noziedznieki bieži vien rosina un pieprasa uzstādīt upuru datoros un telefonos attālinātās pārvaldīšanas programmas, kas tiem it kā ļautu palīdzēt cilvēkam tikt galā ar problēmu, bet patiesībā tā ļauj krāpniekiem pārņemt klienta iekārtas savā kontrolē – ielogoties bankas kontā, pārskaitīt līdzekļus uz citiem kontiem utt.

"Lai kāda būtu situācija, banka nekādā gadījumā neprasīs telefoniski nosaukt ne paroles, ne pieslēgšanās vārdus, vai lejuplādēt un instalēt kādas programmas. Lielākā daļa iedzīvotāju to arī saprot, līdz mirklim, kad zvana krāpnieki un saceļ trauksmi. Cilvēks tiek iebaidīts, ka pazaudēs vai jau ir pazaudējis savu naudu un rīkojas emociju vadīts, jo piezvanījis ir šķietami bankas darbinieks. Jāsaprot, ka krāpniekiem tas ir darbs un arī viņi iziet apmācības, ko teikt, kā pareizi izdarīt spiedienu uz cilvēku un kā pārliecināt nodot savus personīgos datus. Tāpēc ir jābūt īpaši modriem gan pašiem, gan jāapmāca arī savi līdzcilvēki," skaidro Kaspars Briška, "Citadele" IT drošības daļas vadītājs.

Jau ziņots, ka laikā no 12. līdz 18. jūlijam Valsts policijas (VP) iecirkņos visā Latvijā saņemta informācija kopumā par aptuveni 203 000 eiro izkrāpšanu. Krāpnieki visbiežāk uzdevušies par kādas bankas darbiniekiem, portālu "Delfi" informēja VP pārstāve Gita Gžibovska.

Tāpat viltvārži uzdevušies par citiem finanšu speciālistiem, sniedzot nepatiesu informāciju, ka personu kontos tiek veiktas nelikumīgas darbības un, lai tās novērstu, nepieciešams atklāt banku kontu piekļuves datus.

Visvairāk naudas – 20 000 eiro izkrāpti kādai Ogres iedzīvotājai. Rīgā lielākā izkrāptā summa ir 18 000 eiro, bet Latgalē – 8 500 eiro.

Par biežākajiem krāpšanas modeļiem un kibernoziedznieku profiliem vairāk vari lasīt arī rakstā "Nigērijas prinči un neesoši biznesa partneri. Kā darbojas digitālie krāpnieki?".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.