EK centīsies novērst ieņēmumus nenesošu aizdevumu uzkrāšanos Covid-19 krīzes dēļ

Stratēģijas mērķis ir nodrošināt, lai ES mājsaimniecībām un uzņēmumiem krīzes laikā joprojām būtu pieejams nepieciešamais finansējums.

Bankām ir milzīga nozīme koronavīrusa krīzes radīto seku mazināšanā, jo tās nodrošina ekonomikas finansēšanu, norāda EK. Tas ir būtiski, lai ES ekonomikai palīdzētu atveseļoties. Ņemot vērā koronavīrusa ietekmi uz ES ekonomiku, ir paredzams, ka ieņēmumus nenesošo aizdevumu apjoms visā ES palielināsies, lai gan vēl aizvien nav skaidrs, kad tieši un cik lielā mērogā tas notiks. Atkarībā no tā, cik ātri ES ekonomika atgūsies no koronavīrusa krīzes, varētu pasliktināties banku aktīvu kvalitāte – un līdz ar to arī banku aizdošanas spēja.

"Pieredze rāda, ka ieņēmumus nenesošu aizdevumu problēmu vislabāk ir risināt jau laikus un izlēmīgi, īpaši, ja vēlamies, lai banku sektors turpinātu atbalstīt vispārējo ekonomiku un mājsaimniecības. Mēs šobrīd veicam preventīvus un koordinētus pasākumus. Šodien pieņemtā stratēģija veicinās strauju un ilgtspējīgu Eiropas atveseļošanos, palīdzot bankām izņemt šos aizdevumus no savām bilancēm un nodrošināt kredītu plūsmu," norāda EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis .

"Daudzi uzņēmumi un mājsaimniecības pandēmijas dēļ ir pakļauti ievērojamam finansiālam spiedienam. Būtiska Komisijas prioritāte ir nodrošināt, lai Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi arī turpmāk saņemtu atbalstu no savām bankām. Šodien mēs nākam klajā ar pasākumu kopumu, kas, vienlaikus nodrošinādami aizņēmēju aizsardzību, var palīdzēt novērst ieņēmumus nenesošu aizdevumu pieaugumu, kāds bija vērojams pēc pēdējās finanšu krīzes," saka Finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgu savienības komisāre Mareida Makginesa.

Lai dalībvalstīm un finanšu nozarei nodrošinātu instrumentus, kas vajadzīgi, lai jau agri novērstu ieņēmumus nenesošo aizdevumu pieaugumu ES banku nozarē, Komisija ierosina vairākas darbības ar šādiem četriem galvenajiem mērķiem.

Pirmais no tiem ir turpināt attīstīt problemātisko aktīvu sekundāros tirgus – tas ļaus bankām izņemt ieņēmumus nenesošos aizdevumus (INA) no savām bilancēm, vienlaikus nostiprinot parādnieku aizsardzību. Svarīgs solis šajā procesā būs Komisijas priekšlikuma par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem pieņemšana. Pašlaik priekšlikumu apspriež Eiropas Parlaments un Padome. Šie noteikumi nodrošinās parādnieku labāku aizsardzību sekundārajos tirgos.

Komisija uzskata, ka būtu lietderīgi ES līmenī izveidot elektronisko datu centru, lai uzlabotu tirgus pārredzamību. Šāds centrs darbotos kā INA tirgus pamatā esošo datu repozitorijs, kas nodrošinās labāku informācijas apmaiņu starp visiem iesaistītajiem dalībniekiem (kredītu pārdevējiem, kredītu pircējiem, kredītu apkalpotājiem, aktīvu pārvaldīšanas sabiedrībām un privātām INA platformām), un tādējādi INA problēma tiktu efektīvi risināta. Komisija rīkos sabiedrisko apspriešanu un, balstoties uz tās rezultātiem, izpētīs vairākas alternatīvas iespējas Eiropas līmeņa datu centra izveidei, un izlems, kura no tām būs vislabākā. Viens no risinājumiem, kā izveidot šo datu centru, varētu būt paplašināt pašreizējās Eiropas datu noliktavas darbības jomu.

Otrais paredz reformēt ES tiesību aktus uzņēmumu maksātnespējas un parādu piedziņas jomā – tas palīdzēs saskaņot dažādos maksātnespējas regulējumus visā ES, vienlaikus saglabājot augstus patērētāju aizsardzības standartus. Saskaņotākas maksātnespējas procedūras uzlabos juridisko noteiktību un paātrinās vērtības atgūšanu, kas būs izdevīgi gan kreditoriem, gan parādniekiem. Komisija mudina Parlamentu un Padomi drīz vienoties par minimālajiem saskaņošanas noteikumiem pret nodrošinājumu vērstā paātrinātā ārpustiesas izpildē, kurus Komisija ierosināja 2018. gadā.

Tāpat plānots atbalstīt valsts aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību izveidi un sadarbību ES līmenī – aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības palīdz grūtībās nonākušām bankām, jo ļauj tām izņemt INA no savām bilancēm. Tas palīdz bankām pārorientēties uz aizdevumiem dzīvotspējīgiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām, nevis iestigt INA pārvaldībā. Komisija ir gatava atbalstīt dalībvalstis, tām izveidojot savas valsts aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības (protams, ja dalībvalstis to vēlēsies), un izpētīs, kā varētu veicināt sadarbību, izveidojot valsts aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību ES tīklu.

Valsts aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības ir vērtīgas, jo tās var izmantot valsts robežās gūto lietpratību, savukārt ES tīkls, kas apvienotu dažādu valstu aktīvu pārvaldīšanas sabiedrības, dotu iespēju šīm valstu struktūrām apmainīties ar paraugpraksi, īstenot datu un pārredzamības standartus un labāk koordinēt darbības. Turklāt aktīvu pārvaldīšanas sabiedrību tīkls varētu izmantot datu centru, lai savstarpēji koordinētu pasākumus un sadarbotos, apmainoties ar informāciju par investoriem, parādniekiem un kredītu apkalpotājiem. Lai piekļūtu informācijai par INA tirgiem, būs jāievēro visi būtiskie datu aizsardzības noteikumi attiecībā uz parādniekiem.

Paredzēt ieviest arī piesardzības pasākumus. Kaut arī ES banku nozares stāvoklis kopumā ir daudz stabilāks nekā pēc finanšu krīzes, dalībvalstu ekonomikas politikas risinājumi joprojām ir visai atšķirīgi. Ņemot vērā pašreizējās veselības krīzes īpašos apstākļus, iestādēm ir iespēja vajadzības gadījumā īstenot valsts atbalsta piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu nepārtrauktu reālās ekonomikas finansēšanu saskaņā ar ES Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu un valsts atbalsta shēmām.