Ekonomisti: iedzīvotājiem šogad jārēķinās ar izmaksu kāpumu par mājokli
Foto: LETA/Publicitātes foto/DELFI

2019. gada janvārī, salīdzinot ar 2018. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ekonomisti vērtē, ka, lai gan mazāku budžeta daļu iztērējām pārtikai, lielāku esam samaksājuši mājokļa un transporta izmaksās.

"Atšķirībā no patīkami dinamiskajiem IKP datiem, patēriņu cenu statistika joprojām ir patīkami garlaicīga. Kā ierasts, sīkākā patēriņa groza atšifrējumā var atrast arī spilgtākus skaitļus, piemēram, cukurs kļuvis par 10,2% lētāks, bet kartupeļi — par 14,6% dārgāki. Taču pārtikas un bezalkoholisko dzērienu inflācija kopumā ir 1,4%, pelēka un neizteiksmīga kā Latvijas ziema," secina "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Janvārī inflācijas līmenis Latvijā ir nedaudz palielinājies salīdzinājumā ar decembri, lai gan Lietuvā, Igaunijā un eirozonā šobrīd vērojamas pretējas tendences un inflācijas temps tur mazinās. Šīs atšķirības gan lielā mērā saistītas ar jau iepriekš prognozēto elektroenerģijas cenu pieaugumu un līdz martā gaidāmo akcīzes kāpums alkoholam, kā arī aprīlī paredzēto siltumenerģijas tarifu pieaugumu Rīgā, inflācija Latvijā varētu saglabāties tuvu 3% līdz gada vidum," skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Vērtējot šī gada inflācijas perspektīvas, "SEB" bankas ekonomists Dainis Gašpuitis teic, ka, izņemot atsevišķas strauji augošās ekonomikas, globālā inflācija turpina nīkuļot. Tas nozīmē, ka ārējie faktori salīdzinoši maz ietekmēs inflāciju Latvijā un noteicošie galvenokārt būs iekšējie. Sekojot algu spiedienam un situācijai darba tirgū, šogad vērosim turpmāku pakalpojumu sadārdzināšanos, piemēram, par mājokli, atpūtu, izklaidi utt.

"Prognozējams, ka šogad vidējā gada inflācija varētu būt nedaudz augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmēs dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā būs atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām," norāda Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

"Swedbank" ekonomiste Linda Vildava arī atgādina, ka gada sākumā Centrālā statistikas pārvalde atjaunojusi informāciju par iedzīvotāju patēriņa grozu jeb kā mainījies tas, kam naudu tērējam. Par pārmaiņām gada laikā jāsaka tā – lai gan mazāku daļu budžeta iztērējām pārtikai, lielāku esam samaksājuši mājoklī un transporta izmaksās. Citās kategorijās izmaiņu bijis maz.

Source

DELFI Bizness

Tags

Eiropas Centrālā banka Eiropas Komisija Inflācija Lehman Brothers Nafta Starptautiskais Valūtas fonds
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form