Ekonomisti par inflāciju: nodokļu likmju palielinājums nākamgad iegriezīs cenu pieaugumu
Foto: Pixabay.com

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 1,9% un pakalpojumiem – par 3,0%. Ekonomisti norāda, ka gada inflācija pēdējo divu mēnešu laikā ir krasi samazinājusies, to lielā mērā noteikusi situācija pasaules tirgos. Tomēr nākamgad Latvijā turpinās palielināties patēriņa nodokļi, līdz ar to inflācija augs.

"Patēriņa cenu inflācija Latvijā turpina pakāpeniski samazināties un oktobrī Latvijā fiksēts zemākais patēriņa cenu pieaugums kopš 2018. gada vidus. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi patēriņa cenas oktobrī augušas par 2,3%. Lēnāks patēriņa cenu kāpums Latvijā pēdējos mēnešos pamatā skaidrojams ar ārējo cenu spiediena mazināšanos, kamēr iekšējā inflācija Latvijā joprojām saglabājas ļoti stabila un oktobrī pakalpojumu cenas Latvijā augušas par 3,0%," norāda bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Kaut gan ar mājokli saistīto pakalpojumu cenu pieaugums vēl joprojām tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem inflāciju paaugstinošajiem faktoriem, tomēr tas arī ir nedaudz piebremzējies. Lai gan mēs redzam elektrības cenu kāpumu, straujāku komunālo pakalpojumu cenu pieaugumu ir nedaudz ierobežojis dabasgāzes un cietā kurināmā cenu samazinājums," teic "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Finanšu ministrijā norāda, ka Eiropas Komisijas apkopotie patērētāju konfidences rādītāji norāda uz to, ka inflācijas gaidas Latvijā pakāpeniski norimst. Kā liecina aktuālākie dati, inflācijas gaidu indekss šā gada oktobrī sasniedza zemāko vērtību kopš 2016. gada decembra. Iedzīvotāji sagaida, ka turpmākajos 12 mēnešos cenu pieauguma temps vidēji būs zemāks nekā vidēji iepriekšējos 12 mēnešos. Ņemot vērā bāzes efektus, lejupvērstu naftas cenu dinamiku un gāzes cenu kritumu no vienas puses, un augošas pārtikas un ar mājokļa uzturēšanas saistīto pakalpojumu cenas no otras puses, sagaidāms, ka vidējā inflācija 2019. gadā būs tuvu, bet zem 3% līmeņa.

"Lai arī starptautiskās institūcijas un valdība prognozē, ka nākamgad izaugsme paātrināsies, Latvijas ekonomikai atsevišķu nozaru nepatīkamas dinamikas dēļ tomēr varētu notikt pretējais. Ir ļoti ticami, ka nākamgad algu pieaugums bremzēsies, tāpēc inflāciju atmaidzinoša visdrīzāk būs gan ārējo tirgu ietekme, gan iekšējo izmaksu spirāļu lēzenums," secina bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.


Tags

Luminor Centrālās statistikas pārvalde Citadele Eiropas Komisija Finanšu ministrija Inflācija Naftas cena Nord Pool Spot Rīgas siltums Swedbank

Comment Form