Foto: LETA
Piesardzība iedzīvotāju tēriņos turpināsies arī nākamjos mēnešos, "Delfi Bizness" prognozē ekonomisti.

Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere prognozēja, ka tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecību turpinās ietekmēt augstais cenu līmenis. Viņa min, ka iedzīvotāji vairāk tērēs savas finanses pirmās nepieciešamības precēm (pārtikai un maksājumiem par mājokli), tādejādi atliekot nepārtikas preču, tai skaitā, lielāku pirkumu iegādi.

"Negatīvo ietekmi uz mazumtirdzniecības apgrozījumu varētu mazināt plānotais valsts atbalsts iedzīvotājiem siltumenerģijas izmaksu segšanai apkures sezonā, pensiju indeksācija, kā arī cita veida pabalsti iedzīvotāju pirktspējas saglabāšanai," pauž Šnīdere.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboltņš atzīmē, ka, neskatoties uz ļoti straujo inflācijas kāpumu pēdējos mēnešos, situācija Latvijā ekonomikā joprojām laba, taču iedzīvotāju pirktspēja mazinās un ekonomikas izaugsmes tempi kļūst lēnāki.

Viņš, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju, norāda, ka šā gada jūlijā salīdzinājumā ar 2021. gada jūliju mazumtirdzniecības fiziskais preču apgrozījums, neskaitot cenu kāpumu, pieauga vien par 0,5%. Kopā ar inflāciju, mazumtirdzniecības apgrozījums eiro izteiksmē jūlijā pieauga par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar 2021. gada jūliju, un līdzīgs pieaugums ir vērojams arī Latvijas Bankas publicētajos maksājumu karšu apgrozījumu datos. "Tas ir labs rezultāts, taču, manuprāt, mazumtirdzniecībā rudens un ziemas mēneši būs sarežģīti, un patēriņš gada nogalē varētu samazināties," min Āboliņš.

Vienlaikus viņš norāda, ka šobrīd ekonomikā ir izveidojusies ļoti liela atšķirība starp tirdzniecības apgrozījumu, kas eiro izteiksmē aug par vairāk nekā 20% gadā, patērētāju noskaņojumu, kas ir sliktākais kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un vidējo algu pieaugumu, kas šī gada pirmajā ceturksnī bija vien 6,9%. Faktiski patēriņa pieaugums šobrīd ievērojami apsteidz ienākumus pieaugumu, norāda ekonomists.

"Pirktspējas kritums kopā ar bažām par inflāciju un savu uzkrājumu vērtības zudums ir licis sākt tērēt pandēmijas laika uzkrājumus, un to jūt arī bankas. Kopš marta mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās ir auguši ievērojami lēnākā ātrumā nekā iepriekšējos gados un vienlaikus ir sākusi pieaugt patēriņa kreditēšana," pauž Āboliņš.

Tomēr viņš atzīmē, ka inflācija Latvijā ir pieredzēta arī iepriekš, taču šobrīd ir liela atšķirība, piemēram, no 2007. gada, kad algas auga ātrāk par cenām, un cenu celšana neietekmēja patēriņu. Pēc Āboliņa teiktā, pirktspējas kritumu mājsaimniecībā pagaidām daļēji amortizē Covid-19 pandēmijas laikā izveidojušies uzkrājumi, taču vienlaikus pilno inflācijas ietekmi mēs vēl neesam sajutuši, un patēriņš nevar ilgstoši augt ātrāk kā ieņēmumu. "Domāju, ka šī situācija var mainīties rudenī, kad sāksim saņemt jaunos apkures sezonas rēķinus un tas ietekmēs arī tirdzniecību. Pārtikas, degvielas, farmācijas un higiēnas preču patēriņš ir salīdzinoši noturīgs pret ekonomikas svārstībām, taču citās nozares rudenī un ziemā var saskarties ar pieprasījuma kritumu," prognozē Āboliņš.

"Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne sagaida, ka piesardzība iedzīvotāju tēriņos iezagusies uz palikšanu. "Šogad vērojamais straujais cenu kāpums būtiski pasliktinājis iedzīvotāju noskaņojuma rādītājus. Neskatoties uz raizēm par tuvojošās apkures sezonas rēķiniem un pieaugušo ziņu virsrakstu skaitu ar ieteikumiem kā ietaupīt, iedzīvotāji vēljoprojām cenšas saglabāt iepriekšējos tēriņu ieradumus," komentē Orleāne un piebilst, ka tas paliek arvien grūtāk.

Viņa norāda, ka iedzīvotāju ienākumu pieaugums netur līdzi inflācijai. Tai pat laikā nepārtikas preču mazumtirdzniecība jūlijā vēl pamanījās reģistrēt pieaugumu 3,4% apmērā. Būtiskākais kāpums mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos reģistrēts kultūras un atpūtas precēm, kas pagājušajā mēnesī gada griezumā pieauga par 57%.

"Iespējams, ka iedzīvotāji steidz nopirkt nepieciešamās preces, lai dotos uz kultūras pasākumiem vai piedalītos sporta aktivitātēs, kas pandēmijas laikā gāja gar degunu. Kāds var būt satraucas par iespējamajiem Covid-19 ierobežojumiem rudenī/ ziemā un steidz izbaudīt kopā-būšanu, kamēr vēl var. Vasaras tveicē nākamās ziemas rēķini var šķist sekundāri un raizēties par tiem daļa iedzīvotāju, iespējams, sāks mirklī, kad tie iekritīs epastos," saka Orleāne.

Tāpat viņa atzīst, ka strauji augošā inflācija nedaudz jau ietekmējusi ierasto patēriņu. Orleāne min, ka augstās degvielas cenas, visticamāk, likušas izvērtēt nepieciešamību dienas gaitās doties ar automašīnu – degvielas tirdzniecības apjomi gada griezumā samazinājušies par 8,5%. Pārtikas pārdošanas apjomiem jūlijā gada griezumā reģistrēts pieaugums 1,6% apmērā, bet mēneša griezumā novērots neliels kritums 1,2% apmērā. "Mīnusi izaugsmei mēneša griezumā reģistrēti jau trešo mēnesi pēc kārtas. Pārtikas preces ir un būs jāpērk visiem, taču, iespējams, cītīgāk sākām izvērtēt ko un cik daudz likt grozā," saka ekonomiste.

Inflācijai saglabājoties ap gadsimta augstākajiem rādītājiem, izmaiņas patēriņā kļūs izteiktākas, viņa norāda. "Domājams, ka gada otrajā pusē iedzīvotāji sāks arvien vairāk mazināt tēriņus tām precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības. Arī pārtikas izdevumus daudzos gadījumos iespējams samazināt, izvēloties lētākas alternatīvas," saka Orleāne.

Viņas ieskatā, preču sortimentu un izvēles visticamāk pozitīvi ietekmēs "Spar" veikalu tīkla ienākšana, kas pirmos veikalus Latvijā vēra vaļā augustā. "Jauns konkurents parasti sapurina nozarē ilgi strādājošos uzņēmumus un varbūt var nedaudz ietekmēt arī cenu politiku," piebilst Orleāne.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis atzīmē, ka maksājumu karšu dati jūlijā uzrādīja joprojām labu patēriņa aktivitāti, jo iztērēto eiro apjoms ievērojami pārsniedza pērnā gada līmeni, kaut nedaudz iepaliekot no inflācijas. "Straujā inflācija krietni samazina iegūstamo preču apjomu tādēļ bija iespējams sagaidīt arī pirmos mīnusus gada izteiksmē. Tādēļ nelielais pieaugums ir salīdzinoši laba zīme ekonomikai," skaidro Gašpuitis, piebilstot, ka nozare varētu noturēties no dziļāka krituma vēl dažus turpmākos mēnešus.

Viņš skaidro, ka tas tādēļ, ka viens no inflācijas dzinējiem - enerģijas cenu negatīvās ietekmes izpausme vēl ir ierobežota un daudz jūtamāk ietekmēs patēriņu sākoties apkures sezonai. "Tad mēs varam sagaidīt arī daudz izteiktāku patēriņa kritumu," min Gašpuitis.

Ekomists min, ka par taupības režīma iestāšanos varētu liecināt autodegvielas tirdzniecības apjoma samazināšanās. Savukārt attiecībā uz pārtiku situācija varētu būt daudz niansētāka. "No vienas puses korekcijas pārtikas tēriņos jau ir novērojamas. Iedzīvotāji arvien izteiktāk izvēlēsies vairāk akciju un pamatproduktus, lētākas alternatīvas. No otras puses pārtika būs viena no pēdējām, kuras patēriņu iedzīvotāji sāks mazināt. Pagaidām kopējā situācija ekonomikā joprojām ir salīdzinoši stabila un mākoņainās rudens perspektīvas patēriņu kritiski neietekmē. Uz gada beigām situāciju noteiks patērētāju noskaņojums un enerģijas rēķinu lielums, kā dēļ kritums varētu padziļināties. Tomēr būtisks kritums nav gaidāms, jo to noturēs salīdzinoši stabilais darba tirgus," saka Gašpuitis.

Jau vēstīts, ka Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad jūlijā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās pieaudzis par 0,5% salīdzinājumā ar 2021. gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!