Ekonomikas ministrija (EM) un Finanšu ministrija (FM) nespēj vienoties, kura būs vienotās attīstības finanšu institūcijas kapitāldaļu turētāja, tādēļ par to būs jāizšķiras valdībai.
Ministru kabineta komiteja pirmdien uzklausīja FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par vienotās attīstības finanšu institūcijas izveidi. Tajā rosināts kā kapitāldaļu turētāju noteikt FM. Tam gan iebilst EM, paskaidrojot, ka tā ir atbildīga par ekonomikas politikas izstrādi, organizēšanu un koordinēšanu, tostarp arī par komercdarbības vides pilnveidošanu un komercdarbības atbalsta instrumentu koordinēšanu. Turklāt EM ir pieredze valsts atbalsta programmu izstrādē finanšu instrumentu jomā, kā arī ilgstoša pieredze kapitālsabiedrības pārvaldē, kas ievieš valsts atbalsta programmas finanšu instrumentu jomā, izmantojot finanšu starpnieku pakalpojumus.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis komitejas sēdē atzina, ka šajā jautājumā FM un EM jau ilgstoši nespēj vienoties. Pēc viņa teiktā, jau trīs valdības ir nomainījušās, taču abu ministriju iebildumi palikuši tie paši. "Man liekas, ka beigās vienkārši būs valdībā jānobalso," norādīja premjers.
Ministri vienojās informatīvo ziņojumu virzīt izskatīšanai valdībā, kur arī tiks pieņemts lēmums, kura ministrija galu galā būs attīstības institūcijas kapitāldaļu turētāja.
Plānots, ka sīks attīstības finanšu institūcijas izveides plāns valdībā būs jāiesniedz līdz 2013.gada 1.martam, savukārt tā tiks izveidota līdz nākamā gada beigām.
No FM sagatavotā ziņojuma izriet, ka attīstības finanšu institūcija ilgtermiņā orientēsies uz netiešo valsts atbalsta sniegšanu, tiešo kreditēšanu izmantojot tikai gadījumos, kad ar netiešo kreditēšanu nav iespējams sasniegt nepieciešamo mērķi.
Apvienotā attīstības institūcija īstenos valsts atbalsta programmas, kas tiek īstenotas finanšu instrumentu veidā, ko līdz šim ir veikusi "Latvijas Hipotēku un zemes banka" ("Hipotēku banka"), Latvijas Garantiju aģentūra, Lauku attīstības fonds un Vides investīciju fonds, nodrošinot esošo programmu nepārtrauktību, jaunu programmu sākšanu, vienlaikus spējot pildīt iepriekš uzņemtās saistības. Tādējādi tiks arī veicināta vienas pieturas tipa valsts atbalsta pakalpojumu sniegšana, nodrošināta kvalitatīvāka ieguldīto līdzekļu pārraudzība un izmaksu optimizācija.
Paredzēts, ka jaunajai institūcijai nebūs kredītiestādes licences. FM paskaidro, ka gan tiešo, gan netiešo valsts atbalsta instrumentu ieviešana nav atkarīga no tā, vai ieviesējinstitūcija ir kredītiestāde vai arī darbojas bez kredītiestādes licences, jo arī bez kredītiestādes licences ir iespējams izsniegt aizdevumus tieši. Turklāt, tā kā jaunajai finanšu institūcijai nav atļauts konkurēt ar komercbankām finansējuma piesaistīšanā no plašākas sabiedrības, iztrūkst viens no pamatnosacījumiem, lai jauno finanšu institūciju varētu uzskatīt par banku.
Jau ziņots, ka pašlaik tiek pārdoti "Hipotēku bankas" komercaktīvi. Tas tiek darīts atbilstoši 2009.gada 24.novembrī apstiprinātajai koncepcijai par bankas pārveidi par attīstības banku un 2011.gada 12.aprīlī valdības izskatītajam "Hipotēku bankas" pārveides plānam, kas paredz ar attīstības bankas funkcijām nesaistītās bankas komercdaļas nodalīšanu.
Pēc aktīvu apmēra "Hipotēku banka" jūnija beigās bija devītā lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
