Foto: F64

Eiropas Savienības (ES) Vispārējai tiesai pēc būtības būs jāvērtē likvidējamās "Trasta komercbankas" pieteikums par licences anulēšanas tiesiskumu, izriet no Eiropas Savienības Tiesas (EST) pasludinātā sprieduma.

Bankas maksātnespējas procesa administrators Armands Rasa skaidroja, ka 2016. gadā "Trasta komercbanka" un tās akcionāri iesniedza sūdzību ES Vispārējā tiesā par licences anulēšanas tiesiskumu, taču šī sūdzība vēl nav skatīta pēc būtības, jo Vispārējā tiesa 2017. gadā bankas sūdzību atzina par tādu, kas nav pieņemama, bet bankas akcionāru sūdzību atzina par pieņemamu. Savukārt ar jauno EST spriedumu noteikts pretējais, proti, akcionāru sūdzība nav pieņemama, bet bankas sūdzība ir pieņemama. Attiecīgi Vispārējai tiesai, kas var tikt uzskatīta par pirmo instanci, tagad būs jāskata tieši bankas sūdzība par licences anulēšanas tiesiskumu.

Administrators arī atzina, ka trīsarpus gadus pēc sūdzības iesniegšanas "esam, tur pat, kur bijām, tikai juridiski gudrāki". Viņš norādīja, ka jautājums pēc būtības līdz šim nav skatīts, jo nav bijusi skaidrība par to, kuram ir tiesības šādu pieteikumu iesniegt tiesā.

Skaidrojot tālāko procesu, Rasa atzīmēja, ka, neskatoties uz to, ka viņš ir bankas maksātnespējas administrators, banku pārstāvēs advokāti, kurus nozīmējusi likvidējamās bankas valde, jo no sprieduma izriet, ka "nebūtu pareizi likvidatoram uzlikt nastu izvēlēties vai turpināt licences anulēšanas tiesiskuma pārbaudi, jo likvidators ir iecelts ar valsts rīkojumu [..] un viņam nepiemīt tiesības, kas piemita bankas valdei". Viņš atzīmēja, ka Latvijas tiesiskais regulējums paredz, ka tad, kad tiek pasludināta bankas maksātnespēja, visas iepriekš izdotās pilnvaras beidz pastāvēt. Taču tiesa savā spriedumā norādījusi, ka "šāda veida nacionālā normatīvā regulējuma īpatnības neattiecas uz ES regulējumu", attiecīgi tiesību normas ir jāinterpretē tā, ka nebūtu pareizi liegt bijušajai valde un tās nominētajiem advokātiem turpināt tiesvedību.

Komentējot, kas notiktu, ja bankas licences anulēšanu atzītu par prettiesisku, Rasa atzīmēja, ka par to ir pāragri spriestu, taču piebilda, ka šādā gadījumā pastāv iespējamība, ka valstij nāktos izmaksāt būtisku kompensāciju, kas atbilstu nodarītajam tiesību aizskārumam. Administrators piebilda, ka banka šobrīd faktiski jau ir likvidēta.

Jau vēstīts, ka ECB pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ierosinājuma no 2016. gada 4. marta anulēja "Trasta komercbankai" izsniegto licenci, ņemot vērā, ka banka ilgstoši pieļāva nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās. Tāpat tika ņemts vērā FKTK kā Latvijas Noregulējuma iestādes izvērtējums, ka bankai nav iespējams piemērot noregulējumu jeb glābt to sabiedrības interesēs.

"Trasta komercbanku" par likvidējamu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atzina 2016. gada 14. martā. Savukārt 2017. gada 10. martā "Trasta komercbanka" tika pasludināta par maksātnespējīgu un sākta bankas bankrota procedūra.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!