Gandrīz trešdaļa uzņēmēju atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā finansējuma pieejamība kļuvusi sliktāka, liecina AS "Signet Bank" veiktā aptauja.
2020. un 2021. gads uzņēmējdarbībā Latvijā ir bijis izaicinošs. Neraugoties uz tirgus satricinājumiem, tāpat kā pasaules, tā arī Latvijas ekonomika atgūstas un uzņēmēji aizvien vairāk meklē iespējas, kā pielāgoties pārmaiņām sabiedrībā un attīstīt savu biznesu.
Finansējuma piesaiste ir neatņemama uzņēmuma attīstības sastāvdaļa, tādēļ "Signet Bank" aicināja uzņēmējus izteikt savu viedokli par finansējuma pieejamību Latvijā.
Viens no aptaujas galvenajiem jautājumiem - vai ir pieejamas daudzveidīgas finansējuma piesaistes iespējas Latvijā? 54% aptaujas respondentu atzina, ka Latvijā nav pieejamas daudzveidīgas finansējuma iespējas viņu uzņēmumam, turpretim 42% aptaujāto uzņēmumu pārstāvju uzskata pretēji, ka Latvijā ir pieejamas daudzveidīgas finansējuma iespējas.
Respondentiem tika lūgts novērtēt, vai pēdējo 12 mēnešu laikā finansējuma pieejamība viņu uzņēmumam ir mainījusies. Nedaudz vairāk kā puse, tas ir 53%, neizjūt izmaiņas finansējuma pieejamībā viņu uzņēmumam. 31% respondenti atzīst, ka finansējumu saņemt ir kļuvis grūtāk, turpretim 13% respondentu uzskata pretēji, ka kļuvis vieglāk. 3% aptaujāto uzņēmuma pārstāvju snieguši atbildi, ka šāda nepieciešamība pēdējo 12 mēnešu laikā nav radusies.
Šie rezultāti zināmā mērā atspoguļo Latvijas Bankas teikto, ka Latvijā strādājošās bankas kreditē kūtri, un, protams, tas nav labi, presei veltītā pasākumā atzina bankas vadītājs Roberts Idelsons. Finansējuma pieejamības jautājums, pēc viņa teiktā, bremzē ekonomikas un uzņēmējdarbības vides attīstību.
"Pētījuma rezultāti liecina, ka finansējuma pieejamības problēma Latvijā viennozīmīgi pastāv. Pirmkārt, tā ir gan kredīta pieejamības problēma, par ko tiek diezgan plaši runāts, taču, otrkārt, uzņēmēji diezgan maz saprot, kādas alternatīvas pastāv kredītam, un finanšu pratība uzņēmēju vidū ir diezgan zema," situāciju raksturoja Idelsons.
"Signet Bank" lūdza respondentiem norādīt, vai pēdējo 12 mēnešu laikā ir mainījusies uzņēmumu vajadzība pēc finansējuma. 48% respondentu vajadzība pēc finansējuma ir pieaugusi. Nedaudz mazāka daļa - 40% nejūt izmaiņas, toties 11% respondentiem vajadzība pēc papildu finansējuma ir samazinājusies. Vienam (1%) respondentam šādas vajadzības nav bijušas.
Respondentiem tika lūgts norādīt, vai ir pietiekams finansējums iecerēto projektu realizēšanai. 46% respondentu atzīst, ka viņiem nepieciešams papildu finansējums, lai realizētu iecerētos projektus. 36% apjautāto uzņēmumu pārstāvju uzskata, ka šobrīd finanšu ir pietiekami - skaitot gan pašu līdzekļus, gan jau paņemtos kredītus. 17% respondentu atzīst, ka ņemot vērā paša īpašnieka ieguldītos līdzekļus pēdējo 12 mēnešu laikā - finansējuma pietiek. 1% respondentu atzīmēja, ka atbalstu saņem no grantiem.
Atbildot uz aptaujas jautājumu ''Vai esat ieplānojuši tuvāko 12 mēnešu laikā piesaistīt papildu finansējumu savam uzņēmumam?", lielākā daļa jeb 36% respondentu vēl nav izlēmuši, vai tuvākā gada laikā grasās piesaistīt papildu finansējumu. Nedaudz mazāka respondentu daļa - 34% respondenti - tuvāko 12 mēnešu laikā meklēs finansiālu atbalstu. Ceturtdaļa respondentu atzīst, ka turpmāko gadu šāda veida palīdzība nebūs vajadzīga. 4% apjautāto atzīst, ka par šo vēl nav domājuši.
Lielākā daļa respondentu jeb 72% kā savu finansējošo banku izvēlas kādu no sekojošajām - "Swedbank", "SEB", "Citadele", "Luminor" vai "OP Bank". Nedaudz vairāk kā ceturtdaļa (26%) banku finansējumu neizmanto. Tikai 3% no respondentiem izmanto kādu no vietējā kapitāla bankām, piemēram, "Signet Bank", "Blue Orange Bank", "Baltic international Bank", "LPB Bank", "Rietumu Banka" vai "Industra Bank". Tāpat 3% respondentu izmanto citu finansējumu veidu - "Altum". Viens respondents (1%) izvēlas citu vietējo banku.
Respondentiem tika vaicāts, vai viņi plāno mainīt savu finansējošo banku. Lielākā daļa respondentu jeb 41% nedomā par finansējošas bankas maiņu. Tomēr diezgan liela daļa respondentu - 34% -apsver domu mainīt banku. 24% respondentu par šādu rīcību nav domājuši. 1% respondentu par šo nelemj - to dara grupa.
Arvien vairāk uzņēmumu atbalstu cenšas saņemt no alternatīvām finansējuma piesaistīšanas modeļiem. Respondentiem tika lūgts novērtēt par kuriem no zemāk minētājiem alternatīvajiem finansējuma piesaistīšanas modeļiem iepriekš ir dzirdējuši. Visvairāk respondentu (86%) iepriekš ir dzirdējuši par Altum atbalsta programmu. Nedaudz mazāka daļa (71%) ir dzirdējuši par publiskajām Latvijas vai ES atbalsta programmām. Par kapitāla piesaistīšanu no investoriem informēti 63% respondentu. Mazāk nekā puse (44%) zina par uzņēmuma kotāciju biržā. Vismazāk dzirdēts par obligāciju emisiju - 34%.
Respondentiem tika vaicāts caur kādiem avotiem viņi ir ieguvuši informāciju par kādu no alternatīvajiem finansējuma piesaistīšanas modeļiem. Lielākoties, informāciju par alternatīvajiem finansējuma piesaistīšanas līdzekļiem iegūst no masu medijiem - 61%. Nedaudz mazāk nekā puse šāda veida informāciju iegūst no kolēģiem, draugiem un paziņām - 44%. Toties 40% respondentu ir apmeklējuši tiešsaistes/klātienes seminārus par šo tēmu. 35% respondentu šāda rakstura informāciju iegūst no sociālajiem tīkliem. 22% respondentu informāciju iegūst no neatkarīgā konsultanta. Tikpat daudz respondentu iegūst informāciju no savas bankas.
Respondentiem tika lūgts norādīt, kuru no minētājiem alternatīvajiem finansējuma piesaistīšanas modeļiem iepriekš ir izmantojuši. 35% respondentu izmantojuši kādu no Latvijā vai ES pieejamajām atbalsta programmām. 19% apjautāto pēc finansiālas palīdzības devušies pie Altum atbalsta programmas. Tikai 11% respondentu griezušies pie finanšu investoriem. Puse respondentu iepriekš nav izmantojuši nevienu no alternatīvajiem finansējumiem.
"Signet Bank" respondentiem vaicāja, vai viņi it apsvēruši iespēju sava uzņēmuma vajadzībām izmantot kādu no minētajām alternatīvajiem finansējuma piesaistīšanas modeļiem. 40% ir apsvēruši izmantot Latvijā vai ES pieejamās finansējuma atbalsta programmas, 36% aptaujāto ir apsvēruši tieši "Altum" atbalsta programmu, 18% respondentu apsver kapitālu piesaistīt no investoriem, 4% apjautāto uzņēmu pārstāvju apsver uzņēmuma kotāciju biržā, 2% - obligāciju emisiju. 1% nav spējīgs šādu lēmumu lemt, jo par to atbild grupa. 32% nav apsvēruši iespēju izmantot alternatīvā finansējuma modeli.
"Signet Bank" veidotajā aptaujā piedalījās mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, aptverot kategorijas: apgrozījums gadā 2 miljoni eiro vai mazāk (63%); apgrozījums gadā 10 miljoni eiro vai mazāk (21%); apgrozījums gadā 50 miljoni eiro vai mazāk (12%); apgrozījums gadā 50 miljoni eiro vai vairāk (4%).
Aptaujā piedalījās respondenti, kas pārstāv visdažādākās nozares - vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozari, apstrādes rūpniecību, informācijas un komunikācijas pakalpojumus un profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus, būvniecību, farmāciju, veselību un sociālo aprūpi, izmitināšanu, izklaidi u.c.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
