Foto: DELFI

AS "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas administrators SIA "KPMG Baltics" lūdzis Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ļaut tuvākās nedēļas laikā turpināt sarunas ar potenciālajiem investoriem un izskatīt pēdējās dienās saņemtos sanācijas priekšlikumus, lai pārliecinātos par to ekonomisko pamatotību un izdevīgumu bankas kreditoriem, informēja FKTK.

Ja nākamo septiņu dienu laikā saņemtos sanācijas priekšlikumus administrators neatzīs par īstenojamiem, KPMG piedāvātais Krājbankas maksātnespējas risinājums būs bankas bankrots.

Pēdējo sanācijas priekšlikumu KPMG saņēma pirmdien plkst. 13.45.

KMPG pārstāvis Aivars Jurcāns žurnālistiem pastāstīja, ka līdz šim ir saņemti četri bankas sanācijas priekšlikumi, divi pēc formas un satura atbilst Kredītiestāžu likuma prasībām, bet divu plānu izpēte vēl turpinās, jo tie iesniegti pavisam nesen – piektdien un pirmdien.

KMPG pārstāvji neatklāja, kas iesniedza sanācijas priekšlikumus, taču atzina, ka investori tieši nav saistīti ar bijušajiem bankas akcionāriem, taču sarunās izrādīja lielu interesi par bankas sanāciju. KMPG pārstāvis atklāja, ka divus priekšlikumus iesniedza kreditori, bet divus – no potenciālajiem investoriem. Plānus iesniedza gan no Ziemeļeiropas reģiona, gan no Austrumiem, un divus no priekšlikumiem iesniedza ar bankām saistītas struktūras, atzina Jurcāns.

KPMG vecākais partneris Stīvens Jangs norādīja, ka KMPG ir izstrādājusi kritērijus sanācijas plāna izvērtēšanai – investoram jābūt ar pietiekamu kapitālu ieguldīšanai bankā, jāspēj atjaunot bankas likviditāti, sanācijas plānā jānorāda iespējas samazināt kreditoru prasības, jāsniedz vīzija par bankas attīstību. Šo punktu ievērošana ir nosacījums veiksmīgam sanācijas procesam, skaidroja KMPG pārstāvis. Pagaidām gan administratori turpina vērtēšanu un sarunas ar sanācijas plānu iesniedzējiem, jo KMPG pilnībā neapmierina neviens no saņemtajiem priekšlikumiem.

Ja neviens no plāniem neatbildīs izvirzītajiem kritērijiem, tad administrators rekomendēs bankrotu kā Krājbankas maksātnespējas iespējamo risinājumu. Taču Jurcāns uzsvēra, ka KMPG centīsies sarunās rast risinājumu par sanāciju modeli, kas būtu ilgtspējīgs, lai nenonāktu situācijā, kad drīz pēc darbības atjaunošanas banku vienalga nāktos likvidēt. Jurcāns atzina, ka vissliktākā sanācija ir labāka par labu bankrotu, tāpēc KMPG mēģinās vienoties par Krājbankas darbības atjaunošanu.

Jurcāns piebilda, ka Krājbankas zaudējumi pagājušā gada beigās sasniedza 206 miljonus latu, pašu kapitāls bija ar mīnusu zīmi – 139 miljoni latu, bankas kreditoru prasības sasniedza 560 miljonus latu, no tiem 60% ir valsts izmaksātas garantētās atlīdzības bankas noguldītājiem.

Jurcānas norādīja, ka minimālā summa, kas būtu jāiegulda bankā tās darbības atjaunošanai ir 170 miljoni latu, ja nesamazinās kreditoru prasības. Ja kāds no kreditoriem atsakās no daļas savu prasību, tad minimālā nepieciešama summa attiecīgi saruktu.

Savukārt Jangs norādīja, ka, vērtējot bankas iespējamo sanāciju, tika ņemta vērā situācija banku nozarē pasaulē un globālajā ekonomikā. Viņš akcentēja, ka visā pasaulē banku sektorā valda nedrošībā, un Eiropas tirgū vairākas bankas cenšas pārdot savus aktīvus. Tāpat nedrošība vērojama eirozonā, kas var ietekmēt arī tās valstis, kas nav šajā valūtas savienībā, tomēr par spīti makroekonomiskajai situācijai ir iespēja vērtēt bankas sanāciju un tas arī tiek darīts.

FKTK jau uzsākusi pirmdien iesniegtā maksātnespējas risinājuma izvērtēšanu un 30 dienu laikā,   ne vēlāk kā 22. februārī lems par iesniegtā risinājuma apstiprināšanu vai noraidīšanu, ņemot vērā arī iespējamos KPMG iesniegtos precizējumus maksātnespējas risinājumā.

Komisija, vērtējot KPMG iesniegto maksātnespējas risinājumu, lai lēmuma pieņemšanas procesā piesaistītu papildu pieredzi, uzklausītu vairāku pušu viedokļus un, lai pēc iespējas tiktu nodrošināta Bankas kreditoru interešu ievērošana, Komisija ir noslēgusi līgumu ar SIA "PricewaterhouseCoopers" par konsultāciju un profesionāla atbalsta sniegšanu maksātnespējas risinājuma izvērtēšanai. SIA "PricewaterhouseCoopers" Komisijai sniegs arī jebkuras citas konsultācijas par bankas maksātnespējas procesu pēc Komisijas pieprasījuma.

Savukārt Rīgas dome, kurai Krājbankā palikuši ievērojamie līdzekļi uzskata, ka ir nepieciešams efektīvs, ekonomiski pamatots sanācijas plāns, kas dotu iespēju noteiktā laika periodā atgūt visus Rīgas pašvaldības, tās kapitālsabiedrību, kā arī citu pašvaldību līdzekļus, kas tika glabāti "Latvijas Krājbankā". "Bankas bankrota gadījumā iespējas atgūt prasījumu summu ir visai niecīgas," norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).

"Esam gatavi izvērtēt konkrētu bankas sanācijas plānu, ar nosacījumu, ka tiks atrasts investors ar skaidru reputāciju un caurspīdīgu darbības vēsturi, un sanācijas plāna priekšnoteikumi būs pieņemami Rīgas domei," pauda Ušakovs.

Jau ziņots, ka SIA "KPMG Baltics"  20.janvārī ir saņēmis vienu bankas sanācijas priekšlikumu, taču maksātnespējas risinājuma izvēles procesā "KPMG Baltics" vērtē vairākus sanācijas priekšlikumus un iespējamos modeļus.

Rīgas apgabaltiesa 23.decembrī "Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu.  Par administratoru tiesa apstiprināja auditorfirmu "KPMG Baltics", bet kā "Krājbankas" pārstāvjus maksātnespējas procesā, kuru dalība tajā ir obligāta, tiesa noteica bankas valdes priekšsēdētāju Ivaru Priedīti, valdes locekli Mārtiņu Zalānu, valdes un padomes locekļus, tostarp Vladimiru Antonovu un Raimondu Baranausku, kā arī atsevišķu pārvalžu vadītājus un grāmatvedi.

Auditorkompānija pēc maksātnespējas pasludināšanas apņēmās mēneša laikā vērtēt bankas sanācijas iespējas. Ja to neizdosies paveikt un sanācija nebūs iespējama, tiks lemts par bankrota procedūras sākšanu un visu, kas ar to saistīts.

Ar "Krājbankas" maksātnespējas pieteikumu tiesā vērsās Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), norādot, ka bankas parādsaistības pārsniedz tās aktīvus, un banka nespēj izpildīt tās darbību regulējošās prasības.  

FKTK padome 2011.gada 21.novembrī nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, jo bankā tika konstatēts aptuveni 100 miljonu latu iztrūkums. Aizdomās par naudas izkrāpšanu no bankas tiek turēti bijušie bankas vādītāji un akcionāri, tostarp Krievijas izcelsmes miljonāru Valdimiru Antonovu. Viņu smagos finanšu noziegumos apsūdz arī Lietuvā saistībā ar "Snoras" bankrotu, tomēr Lielbritānijas tiesa pagaidām nav apmierinājusi Lietuvas valdības  izdošanas lūgumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!