Maksātnespējīgās "Latvijas Krājbankas" (Krājbankas) ārvalstu kreditori varētu vērsties tiesā pret Latvijas valsti gadījumā, ja bankas maksātnespējas process nekļūs caurskatāmāks, portālu "Delfi" informēja jurists Māris Gulbis, kurš pārstāv aptuveni desmit ārvalstu kreditorus par nozīmīgu prasījumu apmēru.
"Neviens ārvalstu kreditors nav gatavs atteikties no saviem līdzekļiem, tādēļ nav izslēgts, ka briest starptautisks skandāls – atkarībā no situācijas šie kreditori varētu izskatīt iespēju vērsties arī pret Latvijas valsti, ja Latvijas Krājbankas maksātnespējas process nekļūs caurskatāms," paziņojumā medijiem norāda Gulbis.
Ārvalstu kreditori pauž sašutumu: jau tagad publiski ir izskanējusi informācija gan no maksātnespējas administratora, gan no Finanšu kapitāla un tirgus komisijas puses, ka lielākā daļa kreditoru negūs savu prasījumu apmierinājumu. Līdzekļus atgūs vien tie noguldītāji, kuriem tie pienākas atbilstoši Noguldījumu garantiju likumam, skaidro jurists.
"Neizpratni rada fakts, ka maksātnespējas administrators, pieļaujot vairākus likuma pārkāpumus, apzināti, neskaidru iemeslu dēļ virza banku nevis uz sanāciju, bet gan bankrotu. Jau tagad par maksātnespējas procesu ir saņemtas vairākas sūdzības – šajā gadījumā ir svarīgi atcerēties, ka būtisks ir katrs kreditora protests pret notiekošo. Kaut vai viena kreditora sūdzība, kurā konstatēts administratora pieļauts pārkāpums, ir pietiekama, lai vērtētu administratora darbību, taču fakts, ka sūdzību ir tik daudz, nepārprotami norāda uz to, ka administrators nerīkojas kreditoru kopuma interesēs" secina Gulbis.
Bankas kreditoru pārstāve Zane Bērziņa portālu "Delfi" informēja, ka piektdien Rīgas apgabaltiesa skatīs Krājbankas maksātnespējas administratora SIA "KPMG Baltics" (KPMG) pieteikumu par bankas bankrota procesa uzsākšanu. Vienlaikus arī tiks vērtēti vairāku kreditoru lūgumi atcelt Krājbankas administratoru.
Pirms tiesas paredzēts Krājbankas kreditoru pikets, "lai cīnītos par savām tiesībām atgūt savus noguldījumus". Piketā bankas kreditori paudīs savas iebildes pret KPMG un prasīs to atcelt no bankas maksātnespējas procesa. Pirmais pikets piektdien no rīta notika pie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) nama Rīgā, Kungu ielā, bet otrs paredzēts pie Rīgas apgabaltiesas.
Pie protestētājiem izgājušais FKTK vadītāja vietnieks Jānis Brazovskis neesot saņēmis atbildi uz savu jautājumu, kurš no neapmierinātajiem ir zaudējis naudu Krājbankā un cik lielu summu, vai atbilde bija – ka nekas nav zaudēts, portālu "Delfi" informēja FKTK.
"Uz protestētāju pārmetumiem FKTK varu atbildēt,ka Krājbankas kraham nav tieša sakara ar sektora uzraudzības kvalitāti. Noteiktajos apstākļos komisija izpildīja savu galveno uzdevumu - nodrošināja finanšu sektora stabilitāti. Blēži darbojās tur – bankā, nevis komisijā. Bankas sabrukumā vainojami akcionāri, kuri pārvērtēja gan savas finansiālās iespējas, gan izvēlētā menedžmenta kvalitāti. Tieši bankas vadības negodprātīga rīcība ir patiesie tās sabrukuma iemesli," sacījis Brazovskis.
Pēc FKTK vadītāja sacītā: tie cilvēki, kuri iebilst pret bankas bankrotu un prasa tās sanāciju, faktiski prasa ar valsts atbalstu risināt dažu lielo kreditoru problēmas uz visu nodokļu maksātāju rēķina. "Valsts savu solījumu sabiedrībai ir izpildījusi – 99,8% noguldītāju valsts garantiju sistēma ir nodrošinājusi noguldījumu atmaksu pilnā apmērā. Tātad valsts atbalsts iztukšotai privātai bankai nav sabiedrības interesēs," secina Brazovskis.
Jau ziņots, ka FKTK februāra otrajā pusē nolēma apstiprināt bankas maksātnespējas administratora KPMG iesniegto Krājbankas maksātnespējas risinājumu, kurā rosināts sākt bankas bankrota procedūru, jo neviens no saņemtajiem Krājbankas sanācijas priekšlikumiem nebija praktiski realizējams.
Līdz ar bankas bankrota pieteikumu tiesai lūgts vērtēt arī Krājbankas maksātnespējas administratora darbību. Par to iesniegtas kopumā četras sūdzības, tostarp no Rīgas domes un bijušā bankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova. Sūdzību iesniedzēju ieskatā Krājbanku ir iespējams sanēt pretēji administratora viedoklim.
Rīgas apgabaltiesa pasludināja Krājbanku par maksātnespējīgu pērnā gada beigās pēc FKTK priekšlikuma, jo pēc Krājbankas mātes bankas Lietuvas "Snoras" bankrota bija atklājies, ka ar bijušo īpašnieku un vadības ziņu no bankas aizplūduši lieli līdzekļi. Par to ierosināts kriminālprocess, kurā aizdomās tur bijušo bankas vadību, tai skaitā Krievijas izcelsmes baņķieri Antonovu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
