Pērn par maksātnespējīgu atzītās AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") maksātnespējas procesa izmaksas pirmajos trīs mēnešos jau pārsnieguša četrus miljonus latu un tās ir nesamērīgi augstas, uzskata Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienības pārstāvis advokāts Jānis Avotiņš.
Avotiņš paziņojumā presei norāda, ka administrators - "KPMG Baltics" - turpina ar savu darbību radīt zaudējumus bankas kreditoriem, lai gan par tā rīcību Rīgas apgabaltiesā, kurā atrodas "Krājbankas" bankrota lieta, iesniegtas vismaz desmit sūdzības.
Avotiņa skatījumā, šāda rīcība liecina par to, ka iesniegtās kreditoru sūdzības tiek "klaji ignorētas" un nekādas izmaiņas administratora darbībās netiks veiktas, lai gan kreditori ir pauduši savu viedokli un uzskata šādas izmaksas par nesamērīgām, kā arī pretlikumīgām, kamēr nav lemts par "Krājbankas" turpmāko maksātnespējas procesa risinājumu.
Jurists arī uzskata, ka aadministrators atklāti rīkojas savās interesēs, nerēķinoties ar bankas kreditoriem, pretējā gadījumā būtu loģiski, ja viņš pārtrauktu izmaksāt sev atlīdzību, kamēr jautājums par administratora atlīdzības izmaksām nav izlemts tiesā.
Viņš atzīmē, ka kopš bankas maksātnespējas procesa pasludināšanas līdz šodienai administrators jau ir saņēmis vairāk nekā 600 000 latu atlīdzību.
Tāpat administrators ir pieļāvis un pats veicis bankas aktīvu atsavināšanu, tādējādi bankā ieķīlātās citu juridisku personu akcijas un kapitāla daļas ir atsavinātas vai arī apzināti zaudēta kontrole uzņēmumos, kuru kapitāla daļas vai akcijas ir bijušas bankas izsniegto aizdevumu nodrošinājums, uzskata Avotiņš, norādot, ka šādas darbības likums nepieļauj un tās nodara būtisku kaitējumu kreditoriem.
Kopš Rīgas apgabaltiesa marta beigās atlikusi "Krājbankas" bankrota pieteikuma izskatīšanu līdz piektdienai, 20.aprīlim, vairāki bankas kreditori iesnieguši jaunas sūdzības tiesā par maksātnespējas administratora pārkāpumiem.
"Manā rīcībā ir nonākusi informācija par vairākām jaunām sūdzībām, kuras ir iesniegtas Rīgas apgabaltiesā marta pēdējās dienās un aprīļa sākumā. Tas acīmredzami apliecina, ka arvien vairāk kreditoru pārliecinās par bankas administratora darbību, kas ir pretrunā kreditoru interesēm," norāda Avotiņš.
Viņš atklāj, ka sūdzībās tiek norādīts uz kādu administratora darījumu, kurā SIA "KPMG Baltics" pilnvarotās personas bez atlīdzības atsavinājušas AS IBS "RenesourceCapital" daļas citai personai - SIA "Siminvest", paužot pārliecību, ka šis darījums uzskatāms par bankas aktīvu izsaimniekošanu. Konkrētajā darījumā administratoru pārstāvējušas Una Petrauska un Evija Miezīte, proti personas, no kurām neviena nav administratora pārstāvis likuma izpratnē.
Aprīļa sākumā sūdzību par administratora rīcību un lūgumu par administratora atcelšanu iesniegusi arī Belizā reģistrēta sabiedrība "WK CorporateServices, Ltd". Tā savā sūdzībā norādījusi, ka administrators pretēji Kredītiestāžu likuma prasībām, nav veicis "Krājbankas" finansiālās situācijas izvērtēšanu, nav lēmis par kredītiestādes sanācijas iespēju un nav veicis nekādas darbības, lai pienācīgi izvērtētu iesniegtos sanācijas plānus.
Šis kreditors sūdzībā norāda arī uz aktīvu būtisku samazināšanos pēc maksātnespējas pasludināšanas, kas nav pieļaujama, jo līdz bankrota procedūras sākšanai administratoram jānodrošina aktīvu saglabāšana.
Savukārt marta pēdējās dienās sūdzības iesnieguši arī SIA "Žurnāls Santa" un SIA "Travelvia", kuri arī pieteikuši tiesai lūgumu atcelt esošo administratoru un kuru sūdzības arī motivētas ar administratora pieļautajiem pārkāpumiem gan attiecībā uz administratora nepamatotiem un pretlikumīgiem izmaksājamās administratora atlīdzības aprēķiniem un administratora nesaimniecisku rīcību, kā arī personu bez atbilstoša pilnvarojuma darbību administratora vārdā.
Kreditoru aizstāvības apvienība, rūpīgi izvērtējot SIA "KPMG Baltics" kā "Krājbankas" administratora darbību, sastopas ar aizvien lielāku jautājumu skaitu, kuriem ir būtiska nozīme, lemjot par šī administratora atbilstību un kompetenci, bažas paudis Avotiņš.
Jau ziņots, ka 2011.gada 21.novembrī Finanšu un kapitāla tirgus komisija apturēja "Krājbankas" darbību un iesniedza tiesā tās maksātnespējas pieteikumu. Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī "Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu.
"KPMG Baltics" rosināja sākt "Krājbankas" bankrotu, jo tas secināja, ka neviens no saņemtajiem četriem "Krājbankas" sanācijas priekšlikumiem nav realizējams. Līdz ar to 21.februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija nolēma apstiprināt bankas maksātnespējas risinājumu - bankas bankrota procedūru. Rīgas apgabaltiesa līdz 20.aprīlim atlika pieteikuma izskatīšanu par "Krājbankas" bankrota procedūras sākšanu.
No "Krājbankas" kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
