Latvijā kredīti dārgāki nekā kaimiņvalstīs, iemesls – skarbāka krīzes pieredze
Foto: LETA

Latvijā kredītņēmējiem jāmaksā augstākas procentu likmes nekā Lietuvā un Igaunijā. Iemesls šādai situācijai – mūsu valstī ekonomikas un finanšu krīzes pieredze bija skarbāka. Bankas gan uzsver, ka likmju atšķirības Baltijas valstīs nav ļoti būtiskas un Eiropā ir valstis, kur kredītņēmējiem procentu likmes ir augstākas nekā Latvijā.

Bankas, kas strādā visās trīs Baltijas valstīs, Latvijā kredītņēmējiem piemēro nedaudz augstāku procentu likmi, taču starpība ir salīdzinoši neliela, atzīst "SEB bankas" valdes loceklis Kārlis Danēvičs. Iemesls šādai rīcībai ir krīzes pieredze, proti, bankām savos riska vērtēšanas modeļos ir jāņem vērā pēdējās krīzes pieredze.

"Kad būsim nākamo krīzi pārdzīvojuši labāk nekā Lietuva, tad procentu likmes likmes būs salīdzināmas," piebilst "SEB bankas" valdes loceklis un vērž uzmanību, ka, piemēram, Ungārijā kredītņēmējiem jāmaksā krietni augstākas procentu likmes nekā Latvijā

Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētājas Sandas Liepiņas ieskatā jākliedē mīts, ka procentu likmes mūsu valstī būtu sevišķi augstākas. Viņa min Eiropas Centrālās bankas apkopoto statistiku par vidējām procentu likmēm eirozonā. Atbilstošie šiem datiem Latvijā pērn decembrī mājsaimniecībām vidējā svērtā aizņemšanās cena bija 2,67%, Igaunijā – 2,36%, Lietuvā – 2,3%, kamēr Īrijā – 3,05%, bet Grieķijā – 3,35%. Zemākais rādītājs starp eirozonas valstīm bija Somijā – 0,95%.

Līdzīgi rādītāji ir arī uzņēmumu kreditēšanā. Pērn decembrī Latvijā uzņēmumiem vidējā svērtā aizņemšanās cena bija 2,75%, Lietuvā – 2,28%, Igaunijā – 2,35%. Vācijas uzņēmumiem vidējā aizņemšanās cena bija 1,75%, kamēr Grieķijas – 4,57%.

Bankas "Citadele" valdes locekle Santa Purgaile vērš uzmanību, ka Latvijā arī valsts kredītreitings ir zemāks nekā Vācijā vai vidēji Eiropā, un arī šis apstāklis ietekmē procentu likmes.

Augstas procentu likmes ir viens no iemesliem, kas attur uzņēmumus no aizņemšanās. Latvijas Banka pētījusi šķēršļus mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai, un 25% aptaujāto minējuši augstas procentu likmes. Latvijā gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem procentu likmes ir lielākas vai krietni lielākas nekā kaimiņvalstīm, norāda Latvijas Bankas galvenā ekonomiste Olga Lielkalne. Viņa vērtē, ka Latvijā no jauna izsniegtajiem kredītiem riska prēmija ir diezgan liela.

Runājot par procentu likmju attīstības tendencēm, Lielkalne vērš uzmanību, ka ASV jau iezīmējas likmju pieaugums, taču eirozonā un līdz ar to arī Latvijā zemo procentu vide tuvākajā nākotnē vēl saglabāsies.

Savukārt citi Latvijas Bankas pētījumā identificētie šķēršļi mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai ir uzņēmēju nevēlēšanās uzņemties papildu risku. 40% aptaujāto mazo un vidējo uzņēmumu neplāno investīcijas vai biznesa paplašināšanu, tādējādi nemaz neies uz banku pēc aizņēmuma. Tāpēc jārunā nevis par kreditēšanas šķēršļiem, bet gan plašāk - par šķēršļiem uzņēmumu attīstībai, secina Latvijas Bankas ekonomiste.

Latvijas Komercbanku asociācija uzsver, ka pēdējā gada laikā strauji augusi Latvijas uzņēmumu un privātpersonu spēja un vēlme aizņemties, kā arī banku vēlme kreditēt. Par to liecina asociācijas izstrādāts kreditēšanas indekss – mērījums par kreditēšanas attīstības tendencēm.

Banku spēja kreditēt gan ir samazinājusies, taču šīs tendences iemesls ir strukturālas izmaiņas banku sektorā, proti, tehniski naudas apjoms banku sektorā samazinās. Danēvičs skaidro, ka īstermiņā par šo tendenci nav jāsatraucas, jo tās Latvijas bankas, kuru aktīvu apmērs sarūk, nav aktīvas kreditētājas. Vienlaikus tomēr jāņem vērā, ka aug banku uzrauga prasības, kapitāla prasības. Piemēram, no šā gada janvāra ir jauns finanšu standarts, atbilstoši kuram bankām ir jāparedz zaudējumi un jārezervē kapitāls neatkarīgi no tā, cik labs ir kredīts. "Pašlaik jebkurš jauns kredīts samazina spēju kreditēt," situāciju raksturoja "SEB bankas" valdes loceklis.

Komercbanku asociācija rezumē, ka banku vēlme kreditēt aug un sagaidāms kreditēšanas apjomu pieaugums. Vienlaikus Danēvičs uzsver: lai dejotu, vajag divas puses, proti, ar banku spēju un vēlmi kreditēt vien nepietiek, vajadzīga arī kredītņēmēju vēlme un spēja aizņemties.

Latvijā pēdējos gados izsniegto kredītu kopējais apmērs svārstās 14,5 – 15 miljardu eiro robežās. 2017. gada beigās kopējais banku izsniegto kredītu atlikums bija 14,44 miljardi eiro.

Source

DELFI Bizness

Tags

Citadele Latvijas Banka Latvijas Komercbanku asociācija SEB
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form