'Nākotnes kapitāls': Portfeļa izmaiņas uz 2022. gada deviņpadsmito nedēļu
Foto: DELFI

2021. gadā Konstantīns Kuzikovs sāka investēt 50 eiro nedēļā akciju tirgū. Mērķis ir desmit gadu laikā sasniegt kapitāla vērtību 36 000 eiro. Sākot no janvāra, arī Raivis Vilūns ir sācis investēt, bet viņš izmanto daudz ienesīgākus un riskantākus finanšu instrumentus. Kā veicas gan Konstantīna, gan Raivja portfelim, jūs varat uzzināt šajā rakstā, bet par abu investoru plāniem un stratēģijām var uzzināt raidījumā "Nākotnes kapitāls".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā izmainījās Kuzikova kapitāls uz 2022. gada 13. maiju?

  • Investēts: 1750 eiro (+100 eiro)
  • Kapitāla vērtība: 1562,40 (81,29 eiro par nedēļu)
  • Investīciju ienesīgums: -10,72% (-0,48 p.p par nedēļu)

“Šogad mans portfelis turpina performēt labāk nekā “S&P 500” indekss. Domāju, ka galvenais iemesls tam ir tas, ka mana portfelī ļoti mazs ir tehnoloģisko uzņēmumu, kuru vērtība šogad būtiski samazinās,” skaidro Kuzikovs.

Kā izmainījās Vilūna kapitāls uz 2022. gada 13. maiju?

Investēts uz šo brīdi: 1702,33 eiro

Kapitāla vērtība: 1576,45 eiro

Investīciju ienesīgums: -8,36% (-6,3% par nedēļu)

Kas notika ar tirgu nedēļas laikā?

“S&P 500” indekss turpināja savu kritumu. Tas nedēļas laikā zaudēja 57,38 punktus vai -1,41%. Šī gada kritums sasniedza jau 772 punktus jeb 16,11%. Aprīlī-maijā investoru uzmanība no Ukrainas kara atkal novirzījās uz inflāciju ASV un FRS likmēm: ja martā 44% “Bank of America” aptaujāto vadītāju uzskatīja karu par galveno risku tirgiem un pasaules ekonomikai, tad aprīlī tikai 16% , un risku sarakstā karš pārcēlās uz 4.rindu. Tirgi uzskata, ka karam būs vietēja nozīme, aprīlī atzīmēja “Bloomberg” redaktors Džons Sitī. Bet, ja tas ievilksies mēnešus vai pat gadus, tā ietekme būs daudz nozīmīgāka.

Baltijas akciju tirgus būtiski neatšķiras no lielajiem pasaule tirgiem – daļai akciju turpinājās kritums, daļai stagnācija. Nekādi signāli par būtisku uzlabošanos arī šobrīd nav saņemti. Visticamāk, ka kamēr būtiskas pozitīvas kustības nenotiks ārzemju tirgos, tikmēr arī Baltijas tirgus turpinās kritumu vai stagnāciju. LETA vēsta, ka Rīgas biržas indekss "OMX Riga" šonedēļ samazinājās par 0,28%. Viļņas biržas indekss "OMX Vilnius" samazinājās par 0,34%, savukārt Tallinas biržas indekss "OMX Tallinn" samazinājās par 2,04%. Kopējais Baltijas biržu indekss "OMX Baltic Benchmark GI" šonedēļ samazinājās par 1,47%.

Runājot par kriptovalūtām, pēdējā nedēļā bija pavisam dramatiska. Visu valūtu vērtība strauji kritās, dažu valūtu tirdzniecība uz laiku pat tika pārdota ( piemēram, “Luna”). Nedēļas vidū vēl tika vēstīts, ka apmēram 40% no visiem “Bitcoin” investoriem bija “zem ūdens”, proti, pārdodot kriptovalūtu par tā brīža cenu, viņi ciestu zaudējumus. Šķiet, ka uz nedēļas beigām “Bitcoin” un attiecīgi visu citu kripto valūtu cena sāka stabilizēties. Piemēram, “Bitcoin” cena vismaz uz laiku ir stabilizējusies pie 29 000 – 30 000 dolāru par vienu monētu. Tas gan ir tālu no cenām par Krievijas uzsāktā kara sākumā un tāpēc visticamāk virkne investoru vēl aizvien cieš būtiskus zaudējumus.

Portfeļa izmaiņas

Kopīga situācija ar Kuzikova akcijām ir šāda:

  • No 18 akcijām jau tika 4 rāda pozitīvu ienesīgumu (pirms nedēļas bija vēl 6)
  • Pozitīva ienesīguma akciju kopsumma nokrita no 34,64 līdz 30,42
  • Negatīva ienesīguma akciju zaudējumu kopsumma faktiski pārsniedz jau 202,83 euro robežu.

Par galvenajiem nedēļas “uzvarētājiem” kļuva “Coca-Cola” (+0,11%) un “ALPHABET” (+0,06%), tad kad “zaudētāju” topā bija “JPM” (-0,24%) un “Nextera” (-0,19%).

Situācija ar Vilūna Baltijas akcijām ir šāda:

  • Tikai trijas no deviņām pozīcijām uzrāda pozitīvu tendenci
  • Negatīvais pieaugums kopējam portfelim ir -3.35% apmērā
  • Labāko rezultātu uzrāda “Novatouras”, “SAF Tehnika” un “Enefit Green”

Situācija ar Vilūna Baltijas kriptovalūtām ir šāda:

  • Visas trijas kriptovalūtas ir ar negatīvu vērtību
  • Lielākos zaudējumus ir radījusi "Solana", kas ir nokritusies vērtībā par 39%

Kuzikovs maina savu stratēģiju

“Kā es arī plānoju, es piepirku mazumtirdzniecības un mediju akcijas," saka "Nākotnes kapitāls" vadītājs.

"Man liekas, ka uz šo brīdi mans portfelis izskatās pietiekami sabalansēts, vienīgais izņēmums ir finanšu sektors, kurā es apvienoju bankas un kredītkaršu emitentus,” skaidro Kuzikovs.

“Daudz svarīgāk man tagad saprast, kā rīkoties tālāk. Es uz kādu laiku gribu pārtraukt investīcijas kritušos aktīvos. No vienas puses šādas investīcijas ļauj iegūt vidējas cenas samazinājumu, taču jau tagad es redzu disbalansu starp to, cik es investēju labākos segmentos un sliktākos. Piemēram Pārtikas un Mediju segmenta vērtībā ir identiska - 202 eiro, taču Pārtikas segmentā es investēju 186 eiro, tad kad mediju segmentā 245 eiro. Tāpēc nākamas investējas es veikšu akcijas ar pozitīvo tekošo ienesīgumu. Nākamas 50 eiro tiks investēti “Shell” akcijas. Tas arī ļaus man sabalansēt enerģētikas sektoru, jo “Shell” akcijas es investēju tikai 49 eiro, kad “Next Era Energy” 123 eiro.

Vilūns sekos līdzi kriptovalūtu tirgum

“Kā plānoju, palielināju gan Baltijas akciju, gan kriptovalūtu portfeli, lai samazinātu disbalansu, ko iepriekš veidoja P2P sadaļa,” skaidro Vilūns, norādot, ka investīcijas vēl aizvien sadala vienmērīgi.

“Es šobrīd rūpīgi sekoju līdzi kriptovalūtu tirgus notikumiem. Šķiet, ka šis brīdis varētu būt labs, lai iegādātos tas, jo par spīti straujajam kritumam, šobrīd nav signālu, ka kriptovalūtu ērai ir pienācis gals un tajās vairs nav vērts ieguldīt. Tomēr es apzinos, ka tas ir ārkārtīgi riskants rīks, tāpēc paralēli vēlos arī izvērtēt, vai nevajadzētu palielināt P2P investīcijas,” plānus skaidro Vilūns.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.