Turpinot Latvijas finanšu sistēmas “kapitālo reformu”, ir arī jāizglīto sabiedrība, un sabiedrībai jāsaprot, ka finanšu sektorā ir jauna kultūra, ko cenšas ieviest visa pasaule un kas paredz lielāku caurspīdīgumu, intervijā Latvijas Radio pauda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.
Viņa norādīja, ka ir cerības uz pozitīvu rezultātu šonedēļ gaidāmajā gala lēmuma par Latvijas padarīto finanšu sektora sakārtošanā un cīņā ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.
Iepriekš Eiropas Padomes komitejas "Moneyval" progresa ziņojumā, kurā eksperti vērtēja Latvijas likumdošanu cīņai ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, uzlabots novērtējums 11 rekomendāciju izpildē. Uzraudzības statuss Latvijai gan ir atstāts.
Purgaile norādīja, ka progress ir acīmredzams, un šonedēļ būs vērtējums par to, cik efektīvi šī likumdošanas bāze tiek piemērota. Arī šajā jomā daudz ir izdarīts, bet kopumā finanšu sektora sakārtošanai vēl ir daudz darba priekšā, "ceļa karte iezīmēta, esam ceļa sākumā".
Jāturpina reformas uzraudzībā, tiesībsargājošajām instancēm jāpilnveido darbība, tiesām jākļūst efektīvākām, norādīja Purgaile.
Viņa stāstīja, ka šobrīd arī notiek diskusijas ar uzņēmēju organizācijām un bankām, skaidrojot likuma izmaiņas, kas ieviestas, sakārtojot finanšu sektoru, jo ne visu likumos var uzrakstīt - nepieciešami arī skaidrojumi, lai radītu sapratni.
FKTK vadītāja arī atzina, ka ir signāli no uzņēmējiem par to, ka bankas ir piesardzīgas, prasa daudz informācijas par darījumiem un klientiem ar sarežģītu īpašnieku struktūru vai sarežģītu sadarbības partneru tīklu.
Taču sabiedrībai jāsaprot, ka tā ir jauna atbilstības kultūra, ko visa pasaule cenšas ieviest, jābūt skaidrībai, kas ir sadarbības panteri, kā pasargāt sevi, lai nenoslēgtu līgumus ar partneriem, kas nav pietiekoši caurspīdīgi, skaidroja Purgaile.
Šie jautājumi ir jāskaidro, izpratnes maiņa nenotiks mēneša laikā, sākums vienmēr ir grūts, bet ceru, ka mūsu sabiedrība kļūs izglītotāka un daudz skaidrāk apzināsies iespējamos riskus, pauda FKTK vadītāja.
Finanšu izmeklēšanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa iepriekš norādīja, ka šobrīd esot septiņas rekomendācijas, kuras Latvija ir pilnībā izpildījusi, bet 33 vēl ir dažāda veida mazāki vai lielāki jautājumi, kuri liek strādāt, lai rekomendācijas piepildītu ar saturu. Viņa uzsvēra, ka dienests pēdējā gada laikā ir iesaldējis milzīgu līdzekļu apjomu un turpmāk izšķiroša būs pārējo iestāžu kapacitāte, tāpēc esot jāinvestē prokuratūras darbības stiprināšanā un tiesu sistēmas kapacitātē.
"Delfi" jau ziņoja, ka februāra vidū Parīzē notiks pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF, kuras asociētais biedrs ir "Moneyval", plenārsesija, kurā pieņems lēmumu par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā".
Jau ziņots, ka Latvija progresē nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas pasākumu stiprināšanā, teikts Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" ziņojumā.
Vienlaikus tā uzlabojusi Latvijas novērtējumu vairāku rekomendāciju izpildē. Latvija lielākoties esot izpildījusi "Moneyval" rekomendācijas tādās jomās kā, piemēram, mērķētas finanšu sankcijas saistībā ar terorismu un teroristu finansēšanu, mērķētas finanšu sankcijas saistībā ar ieroču izplatīšanu, klientu padziļināta izpēte, finanšu iestāžu regulēšana un uzraudzība, kā arī skaidras naudas kurjeri.
Komiteja arī atzinusi, ka Latvija tikusi galā ar ieteikumiem iekšējās kontroles un ārvalstu filiāļu un meitasuzņēmumu uzraudzībai. Latvija tagad ir "atbilstoša" septiņiem no 40 FATF ieteikumiem un "lielā mērā atbilst" 33 no tiem, teikts ziņojumā.
Pagaidām nav zināms, vai ar šo ziņojumu pietiks, lai pārliecinātu ekspertus par Latvijas paveikto un valsts netiks iekļauta tā sauktajā "pelēkajā sarakstā". Februāra vidū Parīzē notiks pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas FATF, kuras asociētais biedrs ir "Moneyval", plenārsesija, kurā pieņems lēmumu par Latvijas iekļaušanu valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā".
Pašlaik FATF "pelēkajā sarakstā" ir iekļautas 12 pasaules valstis, tostarp no Eiropas - Islande. Savukārt Latvijai šobrīd ir "Moneyval" pastiprinātas uzraudzības režīms.
Znotiņa vēl novembrī uzsvēra, ka Latvija panākusi būtiskas un neatgriezeniskas izmaiņas cīņā pret finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem.
Kā norādīts iesniegtajā ziņojumā, 2018. gadā oktobrī Latvijas valdība pieņēma rīcības plānu "Moneyval" rekomendāciju izpildei, kam sekoja Latvijas valdības 2019. gada februārī pieņemtais ambiciozais, bet vienlaikus nepieciešamais plāns par finanšu sektora "kapitālo remontu" ar mērķi stiprināt finanšu sektora regulatoru un to spējas cīnīties pret finanšu noziegumiem, kā arī uzlabot koordināciju ar partneriem efektīvu rezultātu sasniegšanai. Vienlaicīgi ir pārskatīts Finanšu sektora attīstības plāns, lai atjaunotu un uzlabotu Latvijas finanšu sektora starptautisko reputāciju un novērstu riskus un nepilnības.
Šā gada desmit mēnešos FID iesaldēto līdzekļu apjoms ir 275,8 miljoni eiro, šā gada deviņos mēnešos ierosināto kriminālprocesu skaits par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju pieaudzis par 158%, salīdzinot ar 2017. gadu. Savukārt kriminālvajāšanai nodoto kriminālprocesu skaits 2019. gada deviņos mēnešos pieaudzis par 255%, salīdzinot ar 2017. gadu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
