Pagājušajā nedēļā ST saņemts četru pieteicēju lūgums apturēt tiesvedību Krājbankas civillietā daļā par administratora pieteikuma izskatīšanu par bankas bankrota procedūras uzsākšanu. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka bankrota procedūras uzsākšana padarīs neiespējamu sanācijas piemērošanu un Krājbanka maksātspējas atjaunošanu. Gadījumā, ja ST atzīs apstrīdētās normas par neatbilstošām pamatlikumam, bankrota procedūras uzsākšana padarīšot ST sprieduma izpildi par neiespējamu, teikts pieteikumā tiesai. Savukārt tādā gadījumā pieteikuma iesniedzēju īpašuma tiesībām tikšot nodarīts neatgriezenisks un nenovēršams aizskārums.
ST norādījusi, ka tā ierisinātās lietas ietvaros nevar vērtēt maksātnespējas procesa rezultātā izvēlēto procedūras veidu un tā pamatotību.
Izskatot lietu pēc būtības, ST var ne vien lemt par apstrīdēto normu atbilstību vai neatbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai, bet arī noteikt gan konkrētu brīdi, ar kuru apstrīdētās normas zaudē spēku, gan paredzēt sprieduma izpildes kārtību. Tiesa uzskata, ka pieteikuma iesniedzēju lūgumā nav ietverti pietiekami argumenti, kas pamatotu nepieciešamību piemērot pagaidu līdzekļus pirms lietas izskatīšanas pēc būtības.
ST uzskatīja par nepieciešamu atturēties no iejaukšanās konkrētās civillietas gaitā, dodot iespēju vispārējās jurisdikcijas tiesai izvēlēties piemērotāko rīcības modeli konkrētajā lietā. Savukārt, ja vispārējās jurisdikcijas tiesa, izspriežot lietu, taisītu nolēmumu, kas var būtiski aizskart pieteikuma iesniedzēju pamattiesības, kuru aizsardzībai ierosināta lieta ST, tiesa varētu lemt par attiecīgā nolēmuma izpildes apturēšanu.
Ņemot vērā minēto, ST atteicās apturēt tiesvedību civillietā.
Jau vēstīts, ka ST ierosināja lietu par Kredītiestāžu likuma normām, kas maksātnespējas gadījumā lēmumu par bankas sanāciju atstāj administratora ziņā, bet finanšu tirgus uzraugi un kreditori tikai apstiprina to un pieņem sanācijas plānu. Šīs normas apstrīdēja vairāki Krājbankas kraha dēļ cietušie noguldītāji, tai skaitā Pauls un Anča.
Apstrīdētā norma paredz, ka lēmumu par bankas sanāciju lemj, un šis lēmums un sanācijas plāns stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) un kreditoru sapulcē. Lēmumu par sanācijas piemērošanu pēc administratora, kreditoru sapulces vai FKTK pieteikuma var atcelt tiesa, ja lēmums pieņemts, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.
Paulam "Krājbankā" bija aptuveni 700 000 latu, no kuriem atgūti tikai 70 000 latu, uzskata, ka pašiem kreditoriem ir jālemj par to, kam atdot naudu. Jau iepriekš Pauls pauda, ka "Krājbankas" klientu nauda ir vienkārši nozagta. "Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts," sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un FKTK atbalstu.
FKTK nolēma apstiprināt "Krājbankas" maksātnespējas administratora SIA "KPMG Baltics" iesniegto "Krājbankas" maksātnespējas risinājumu, kurā tiek rosināts sākt bankas bankrota procedūru, jo neviens no saņemtajiem "Latvijas Krājbankas" sanācijas priekšlikumiem nebija praktiski realizējams.
No "Krājbankas" kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).
Rīgas apgabaltiesa Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu pērnā gada beigās pēc FKTK priekšlikuma, jo pēc Krājbankas mātes bankas Lietuvas "Snoras" bankrota bija atklājies, ka ar bijušo īpašnieku un vadības ziņu no bankas aizplūduši lieli līdzekļi. Par to ierosināts kriminālprocess, kurā aizdomās tur bijušo bankas vadību, tai skaitā Krievijas izcelsmes baņķieri Vladimiru Antonovu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
