Tiesa vēl neizlemj par Krājbankas bankrota procedūras sākšanu; izsludina pārtraukumu
Foto: LETA

Rīgas apgabaltiesa piektdien vēl neizlēma par maksātnespējīgās "Latvijas Krājbankas" bankrota procedūras sākšanu un izsludināja pārtraukumu līdz pirmdienai, 23.aprīlim, aģentūra BNS uzzināja tiesā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tiesa piektdien nolēma vispirms izskatīt par "Latvijas Krājbankas" administratora auditorkompānijas "KPMG Baltics" rīcību iesniegtās sūdzības un tikai pēc tam lemt par bankas bankrota procedūru.

Tomēr tiesas sēdē piektdien tika uzklausīta tikai puse no kopumā desmit sūdzību iesniedzējiem un, ņemot vērā tiesas darba laika beigas, tika nolemts par pārtraukuma izsludināšanu.

Gan "KPMG Baltics", gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sākotnēji lūdza tiesu vispirms lemt par bankas maksātnespējas risinājumu, proti, bankrota procedūras sākšanu, un tikai pēc tam izskatīt par administratora rīcību iesniegtās sūdzības. Tam gan nepiekrita sūdzību iesniedzēji, norādot, ka, pasludinot bankas bankrota procedūru, atpakaļceļa vairs nebūs. Tiesa tomēr šajā jautājumā pievienojās sūdzību iesniedzējiem, izlemjot vispirms izskatīt sūdzības.

Sūdzību iesniedzēju vidū ir bijušais "Latvijas Krājbankas" valdes loceklis Mārtiņš Zalāns, bijušais bankas padomes priekšsēdētājs Vladimirs Antonovs, kādreizējais Rīgas mērs Andris Ārgalis, Rīgas dome, Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kas pārstāv divus bankas kreditorus, kā arī uzņēmumi "Žurnāls Santa", "Veiksmes līzings", "Travelvia" un "WK Corporate Services Ltd."

Krājbankas maksātnespējas administratoram sēdē tika pārmesta bankas aktīvu samazināšana pirms tiesas lēmuma par bankrota procedūras sākšanu, nepamatotas administratora atlīdzības aprēķināšana un izmaksāšana, iesniegto sanācijas plānu nevērtēšana vai nepienācīga izvērtēšana un informācijas nesniegšana kreditoriem. Sūdzībās par "KPMG Baltics" bija vērsta uzmanība arī uz iespējamu interešu konfliktu šajā lietā, kā arī administratora funkciju uzticēšanu personām, kuras šos pienākumus atbilstoši likumam nedrīkst veikt.

"Žurnāla Santa" pārstāvis advokāts Aldis Gobzems tiesai arī lūdza apturēt tiesvedību pieteikumā par bankas bankrota procedūras sākšanu, jo Satversmes tiesā ierosināta lieta par Kredītiestāžu likuma normām, kas liedz negatīva FKTK lēmuma gadījumā kreditoru sapulcei lemt par bankas sanāciju. Tāpat viņš lūdza šajā lietā nepielaist advokātus Romualdu Vonsoviču un Daini Lasmani kā "KPMG Baltics" pārstāvjus, jo to neparedz likums. Tāpat Gobzems lūdza procesā nepielaist arī FKTK padomes locekli Gvido Romeiko, jo viņš, esot labi pazīstams ar Vonsoviču, atrodoties interešu konfliktā. Lūgums par tiesvedības apturēšanu vēl netika izlemts, taču lūgumi par abu advokātu un FKTK pārstāvja nepielaišanu lietā netika apmierināti.

Jau vēstīts, ka tiesa jau 29.martā plānoja lemt par "Latvijas Krājbankas" bankrota procedūras sākšanu, taču, ņemot vērā iesniegtās sūdzības, par kuru virzību tiesa vēl nebija izlēmusi, lietas izskatīšanu atlika.

Pieteikums par bankas bankrota procedūras sākšanu tiesā tika iesniegts, jo FKTK atbalstīja "KPMG Baltics" iesniegto bankas maksātnespējas risinājumu, kas paredz bankas likvidāciju. Komisija izvērtēja administratoram iesniegtos krājbankas sanācijas priekšlikumus un atzina, ka tie nav īstenojami. Pēc administratora aplēsēm, "Latvijas Krājbankā" būtu jāiegulda vismaz 171 miljons latu, bet labākais sanācijas priekšlikums paredzēja tikai 38 miljonu latu ieguldījumu. Tāpat neviens no sanācijas priekšlikumiem neparedzēja reālu biznesa plānu bankas tālākai darbībai.

Ziņots arī, ka Lietuvas valdība pērn rudenī nacionalizēja "Latvijas Krājbankas" īpašnieces Lietuvas bankas "Snoras" 100% akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam, kad atklāja, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Pērn novembrī Lietuvas centrālās bankas valde atzina "Snoras" par maksātnespējīgu. 2011.gada 7.decembrī savukārt tika sākta "Snoras" bankrota procedūra.

FKTK padome pērn 17.novembrī noteica ierobežojumus "Latvijas Krājbankai", ņemot vērā notikumus Lietuvas bankā "Snoras" un to iespējamo tālāko ietekmi uz bankas finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, kā arī vērojamo noguldījumu pieprasījumu bankā. Savukārt 21.novembrī FKTK jau nolēma apturēt visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā. Valsts policija notikušo pašlaik izmeklē.

"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" 2011.gada septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas. Rīgas apgabaltiesa pērn 23.decembrī krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu un par tās administratoru iecēla "KPMG Baltics".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.