Tagad Valsts kanceleja noteiks pieteikumu iesniegšanas termiņu un publicēs konkursa sludinājumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā un sociālajos tīklos.
Par FID priekšnieku var būt persona, kas ir uzkrājusi amatam atbilstošu darba pieredzi un pieredzi vadošā amatā. Pretendentam jābūt ne mazāk kā trīs gadu darba pieredzei vadošā amatā vai ne mazāk kā trīs gadu pieredzei, veicot atsevišķus vadīšanas pienākumus, kā arī jābūt izpratnei par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu.
Viena no divām svešvalodām, kas pretendentam ir jāpārvalda, ir angļu valoda, jo šīs valodas prasmes ir būtiskas amata pienākumu veikšanā.
FID priekšnieka amata pretendentu atlasi veiks komisija, kuru vada Valsts kancelejas direktors. Komisijas sastāvā ir Valsts kancelejas direktors, ģenerālprokurors vai viņa deleģēts pārstāvis, iekšlietu ministrs vai viņa deleģēts pārstāvis, finanšu ministrs vai viņa deleģēts pārstāvis, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Valsts drošības dienesta priekšnieks, kā arī ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs Finanšu sektora attīstības padomes deleģēti pārstāvji. Komisijas sekretariāta funkcijas nodrošinās Valsts kanceleja.
Pašreizējā dienesta vadītāja Ilze Znotiņa amatā stājās 2018. gada 1. jūnijā, jo bija toreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera izvēlētā kandidāte. Saskaņā ar toreiz spēkā esošo regulējumu Znotiņu apstiprināja uz četru gadu pilnvaru termiņu. Viņai 31. maijā beigsies pilnvaru termiņš.
Pēc apstiprināšanas regulējums tika mainīts, un tagad tas paredz, ka FID priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima. Viena un tā pati persona par FID priekšnieku var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Znotiņa jau paziņojusi, ka plāno pieteikties konkursā uz FID priekšnieka amatu.
Znotiņai esot skaidra programma, ko viņa vēlas sasniegt nākamajā periodā un ko plāno piedāvāt valdībai un likumdevējam.
Kā savus galvenos darbības virzienus viņa saredz darba pabeigšanu ar likvidējamām kredītiestādēm, cīņu ar ēnu ekonomiku un korupciju, jo īpaši, organizētām grupām, kas profesionāli sniedz noziedzīgus pakalpojumus. Tāpat esot jāaudzē "kibermuskuļi" un, visbeidzot, Latvijai jākļūst par vispāratzītu reģionālu zināšanu centru AML jomā jeb cīņā ar noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
