Arī ekonomikas ministrs iebilst pret 'Rīgas ūdens' iesaistīšanos fasētā ūdens tirgū
Foto: PantherMedia/Scanpix

Valstij un pašvaldībām nav nekādas nepieciešamības veidot jaunus uzņēmumus un konkurēt ar privāto sektoru tajos segmentos, kur veiksmīgi funkcionē tirgus un patērētājiem jau patlaban ir pieejams cenas un kvalitātes ziņā daudzpusīgs piedāvājums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šādu viedokli biznesa portālam "Nozare.lv" pauda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, kritizējot Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas ūdens" plānus iesaistīties fasētā ūdens tirgū.

"Nepieciešamība rast papildu ieņēmumus budžetā nav pietiekams arguments, lai pašvaldība dibinātu jaunu uzņēmumu un iesaistītos komercdarbībā, konkurējot ar privāto sektoru uz nevienlīdzīgiem spēles noteikumiem. Šāda situācija rada pamatotus konkurences kropļojuma riskus, kas negatīvi ietekmētu uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Pašvaldību un valsts iesaistīšanās komercdarbībā ir pamatota tikai, ja tirgus pats nav spējīgs nodrošināt sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus, nozarēs, kur pastāv dabiskais monopols, un gadījumos, ja nepieciešams labot tirgus kļūdas, kas rada kaitējumu sabiedrībai," skaidro Pavļuts.

Ministrs norāda, ka "Rīgas ūdens" plānotā meitassabiedrības "Aqua Riga" izveide, pēc visa spriežot, nav šāds gadījums.

Ekonomikas ministrs atgādina, ka šā gada 15.maijā Ministru kabinets apstiprināja Publisko personu komercdarbības koncepciju, kas skaidri nosaka pamata principus, kādos gadījumos ir pieļaujama publiskās personas iesaistīšanās uzņēmējdarbībā. Šī koncepcija pilnā mērā attiecas arī uz pašvaldībām.

Ekonomikas ministrija nenoliedz, ka var būt situācijas, kad valstij un pašvaldībām ir pamatota nepieciešamība iesaistīties komercdarbībā, taču tam ir jānotiek tikai gadījumos, ja tirgus pats nespēj šo preci vai pakalpojumu pilnvērtīgi nodrošināt, tā ir stratēģiski svarīga valstiska nozare un tādējādi netiek nodarīts kaitējums jau veiksmīgi funkcionējošam tirgus segmentam.

Ekonomikas ministrija ir nosūtījusi vēstuli Rīgas domei ar aicinājumu vēlreiz izvērtēt nepieciešamību dibināt jaunu uzņēmumu dzeramā ūdens iepakošanai un tirdzniecībai, ņemot vērā, ka šajā tirgus segmentā pastāv pietiekama konkurence, patērētājiem ir pieejams daudzpusīgs piedāvājums un jaunu pašvaldības uzņēmumu dibināšana ar mērķi gūt papildu finanšu līdzekļus sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai nevar būt veids, kā šādi jautājumi ir jārisina.

Ekonomikas ministrija aicina pašvaldību rast citus risinājumus, kā izmantot ūdens saimniecības resursus tiesiskā, konkurenci nedeformējošā un lietderīgā veidā, radot papildu ieņēmumus, piemēram, atklāta konkursa veidā slēdzot līgumus ar komersantiem par neizmantotā ūdens pārdošanu.

Pavļuts un Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) par izveidojušos situāciju sestdien diskutēja sociālajā tīklā "Twitter".

Pavļuts norādīja, ka saistībā ar "Rīgas ūdens" plāniem sūtīs vēstuli Ušakovam, atgādinot, ka valstij un pašvaldībām nav jāveido uzņēmumi segmentos, kur funkcionē tirgus.

Ušakovs sākotnēji atbildēja, ka iepazīsies ar ministra vēstuli, bet neilgi pēc tam, ar Pavļuta viedokli iepazinies medijos, jau bija gatavs sniegt īsu atbildi: "Tirgus funkcionē arī apsaimniekotāju segmentā. Un transporta sfērā. Privatizēsim "Rīgas satiksmi" un RNP ("Rīgas namu pārvaldnieku")?"

Uz to Pavļuts skaidroja, ka, ja savādāk nevar tikt galā ar pakalpojumu kvalitāti un darbības efektivitāti, tad "šāds risinājums [valsts un pašvaldības iesaiste uzņēmējdarbībā] jāapsver".

Vēlāk politiķi sāka apmainīties ar dzēlīgām piezīmēm. Ušakovs norādīja, ka "Rīgas ūdens" darbībām "vērtējumu sniegs rīdzinieki, nevis ministri", uz ko Pavļuts atbildēja: "Rīkosiet pašvaldības referendumu? Progresīvi!"

Ušakovs nepalika atbildi parādā, uzrakstot, ka, lai ko Rīgas dome nerīkotu, "atbalsts būs lielāks nekā 1,8%", dodot mājienu uz Reformu partijas, kura Pavļutu izvirzīja amatam, zemajiem reitingiem.

"Nolaiduši tvaiku", politiķi atgriezās pie konstruktīvas diskusijas. Uz Ušakova jautājumu, vai tad, ja "Aqua Riga" piedāvās lētāko un/vai kvalitatīvāko produktu, būs tirgus kropļojums, Pavļuts skaidroja, ka lētāks produkts varētu būt, vienīgi pateicoties "Rīgas ūdens" šķērssubsīdijām un ūdensapgādē jau veiktajām investīcijām par nodokļu maksātāju naudu. Tas ir tirgus kropļojums.

Ušakovs iebilda, ka subsīdijas nav paredzētas, bet esošā infrastruktūra tiks izmantota. "Izmantot esošo infrastruktūru, lai piedāvātu lētāko un/vai kvalitatīvāko produktu, ir tirgus kropļojums?" jautāja Rīgas mērs. Kā atbildēja ekonomikas ministrs, šādā gadījumā "Aqua Riga" produkta cenā jāiekļauj adekvāta maksa par koplietošanas infrastruktūras lietošanu un produkts diez vai būs lētāks.

Diskusijā iesaistījās vēl viens aktīvs "Twitter" lietotājs - Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, kurš arī uzsvēra, ka lētākās cenas vai kvalitatīvākā produkta statusa panākšana ar šķērssubsīdiju palīdzību viennozīmīgi ir tirgus kropļojums.

"Interesants domu gājiens ir pie jums, [Ekonomikas] ministrijā," diskusiju rezumēja Ušakovs.

Jau ziņots, ka meitasuzņēmuma "Aqua Riga" apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai pašvaldības "Rīgas ūdens" tā pamatkapitālā plāno ieguldīt 105 000 latu, kurus plānots atpelnīt aptuveni četros gados, savukārt fasētā ūdens ražošanai nepieciešamie pamatlīdzekļi un daļa no apgrozāmajiem līdzekļiem aptuveni 300 000 latu apjomā tiks finansēti no kredītiestādes aizdevuma līdzekļiem, kuru varētu atmaksāt četros gados.

Desmit gadu laikā "Rīgas ūdens" no šī projekta plāno gūt 4,6 miljonu latu peļņu. Ušakovs uzskata, ka citu ražotāju satraukums ir saprotams, tomēr pašvaldībai šis projekts sniegs jūtamu ieguvumu, tāpēc šo iespēju neizmantot būtu muļķīgi. "[4,6 miljoni] ir pietiekami daudz, lai daudzviet Rīgā varētu pieslēgt mājas pie centrālā ūdensvada," uzsvēra mērs.

"Rīgas ūdens" iecere par meitasuzņēmuma dibināšanu 28.maijā atbalstīta Pilsētas attīstības komitejā, bet gala lēmums tiks pieņemts Rīgas domes sēdē otrdien, 12.jūnijā.

Kā ziņots, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure šodien atklātā vēstulē Rīgas domes deputātiem, Konkurences padomes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam "Rīgas ūdens" fasētā ūdens projektu "Aqua Riga" nodēvējuši par absurdu un pauduši bažas, ka tas var novest pie nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas.

Organizāciju pārstāvji uzskata, ka nepieciešama šī projekta publiska apspriešana, tāpat vēstulē aicināts neatbalstīt un uzraudzīt SIA "Rīgas ūdens" ieceri sākt fasētā ūdens ražošanu.

Uzņēmēji norāda, ka patlaban Latvijā darbojas vismaz 14 uzņēmumi, kuru komercdarbība saistīta ar fasētā ūdens ražošanu, līdz ar to konkurence Latvijas fasētā ūdens tirgū balansējot uz rentabilitātes robežās. Lielākā daļa šo ražotāju, tostarp AS "Cido grupa", AS "Aldaris", AS "Cēsu alus", kas paši ražo dzeramo ūdeni, ietilpst Latvijas Bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociācijā, kurus savukārt pārstāv Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija.

Biznesa portālam "Nozare.lv" aptaujātie dzeramā ūdens ražotāji iepriekš pauduši viedokli, ka "Rīgas ūdens" jaunais dzeramā fasētā ūdens projekts pašreizējās lielās konkurences apstākļos nebūs ne reāls, ne saprātīgs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.