Asociācija: Latvijā pērn nav izveidots neviens jauns vēja parks
Foto: Pixabay

Aizvadītajā gadā Eiropā izveidoti jauni vēja parki ar 14,7 GW jaudu (Eiropas Savienības valstīs – 10,5 GW), liecina asociācijas "WindEurope" apkopotie dati. Latvijā aizvadītajā gadā nav izveidots neviens jauns vēja parks, joprojām jaudai paliekot nemainīgai – 78,6 MW apmērā. Latvijas Vēja enerģijas asociācija aicina valstiskā līmenī risināt sasāpējušos likumdošanas un starpnozaru sadarbības jautājumus, lai sniegtu iespēju Latvijā pilnvērtīgi attīstīt vēja enerģijas apgūšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Aizvadītais gads pandēmijas dēļ ir bijis sarežģīts visiem, arī Eiropas vēja enerģijas nozarei izaugsmes temps ir bijis lēnāks, nekā paredzēts, tomēr tas nav apstājies. Redzam jaunas vēja enerģijas apguves uzlecošās zvaigznes, piemēram, Polija, tāpat arī valstis, kas jau spēj teju pusi enerģijas nodrošināt no atjaunojamās vēja enerģijas, piemēram, Dānija un Īrija. Diemžēl mūsu vieta Eiropas vēja kartē nav mainījusies – esam apakšgalā un aizvadītais gads ir pagājis "mīņājoties uz vietas", ar daudz runām, bet maz darbiem, kas tiešām veicinātu nozares attīstību," saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.

"Ceram, ka šis gads iezīmēsies kā pagrieziena punkts, kurā veiksmīgi aizsāktā sadarbībā ar valsts un pašvaldības pārvaldes institūcijām palīdzēs plānošanas stadijā esošajiem moderno tehnoloģiju vēja parkiem nonākt līdz pirmo projektu realizēšanai," norāda Vanags.

Pēc asociācijas datiem, Latvijā patlaban ir nemainīgi trešā mazākā uzstādītā vēja enerģijas jauda Eiropas Savienībā (78,6 MW pēc Latvijas Vēja enerģijas asociācijas datiem), apsteidzot tikai Slovēniju un Slovākiju. Lietuvā vēja enerģijas jauda ir septiņas reizes lielāka nekā Latvijā (548 MW), bet Igaunijā – četras reizes lielāka (320 MW).* Lietuvā vēja enerģija veido 13% no saražotā apjoma, Igaunijā - 11%, savukārt Latvijā - tikai 2%. Jāatgādina, ka Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam paredz 800 MW vēja enerģijas jaudas uzstādīšanu Latvijā.

2020. gada noslēgumā Eiropā darbojās vēja parki, kuru kopējā jauda bija 220 GW. Aizvadītajā gadā izveidoti jauni vēja parki ar 14,7 GW jaudu, 80% no tiem – uz sauszemes. Visaktīvākās vēja enerģijas apguvējas pērn bijušas Nīderlande (uzstādīti 2 GW), Vācija (1,7 GW), Norvēģija (1,5 GW), Spānija (1,4GW) un Francija (1,3 GW).

"Vēja enerģija patlaban veido 16% no visas Eiropas saražotās elektrības. Tomēr jauni vēja parki Eiropā netop pietiekami ātrā tempā, lai nodrošinātu Eiropas Savienības klimata un enerģijas mērķus. Galvenā problēma ir atļauju izsniegšana. Atļauju saņemšanas noteikumi un procedūras ir pārāk sarežģītas, uzraugošajās iestādēs ir nepietiekams cilvēkresursu daudzums, lai efektīvi apstrādātu un izvērtētu pieteikumus. Valdībām šis jautājums būtu jārisina, pretējā gadījumā "zaļais kurss" ir apdraudēts," saka asociācijas "WindEurope" vadītājs Džails Diksons (Giles Dickson).

Lai arī Eiropā kopējā vēja enerģijas jauda sasniedz jau 220 GW, tomēr "WindEurope" norāda, ka attīstības tempi ir pārāk lēni, lai sasniegtu nospraustos "zaļā kursa" mērķus un sasniegtu klimatneitralitāti. Eiropā turpmākajā piecgadē plānots audzēt vēja parku jaudu ik gadu par 15 GW, taču, lai nodrošinātu 55% emisiju samazinājumu, gadā uzstādītā vēja enerģijas jauda būtu jādubulto.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Dānija Francija Norvēģija Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form