Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments, izskatot divas analoģiskas lietas kasācijas kārtībā, 21.decembrī ir atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumus, ar kuriem tiesa atzina, ka starp zemes īpašnieci kā iznomātāju un dzīvokļa īpašnieci kā nomnieci pastāv zemes piespiedu nomas attiecības par dzīvojamai mājai piesaistīto zemes gabalu, informēja tiesā.
Abās lietās strīds pastāvēja par vienai un tai pašai dzīvojamajai mājai piesaistītā zemesgabala nomu, taču prasības bija celtas pret dažādu dzīvokļu īpašniecēm, nevis pret dzīvokļu īpašnieku kopību.
Galvenais tiesību jautājums, uz kuru AT bija jāsniedz atbilde izskatāmajās lietās, bija par to, vai šādas prasības var vērst pret atsevišķu dzīvokļu īpašniekiem.
AT, atsaucoties arī uz tā agrāko judikatūru, atzina, ka starp dzīvojamās mājas, tostarp tādas, kas ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, īpašniekiem un attiecīgā zemes gabala īpašnieku vai īpašniekiem pastāv viena zemes piespiedu nomas tiesiskā attiecība. Attiecīgi par zemes nomnieku atzīstama dzīvokļu īpašnieku kopība, nevis atsevišķi dzīvokļu īpašnieki vai pārvaldnieks, vai jebkura cita persona. Turklāt nav nozīmes tam, vai dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārņēmusi attiecīgās mājas pārvaldīšanas tiesības, vai arī tās pārvaldīšanu īsteno pašvaldības izraudzīts pārvaldnieks.
AT uzsvēra, ka dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē ietilpst gan jautājumi par zemes nomas līguma noslēgšanu, gan jautājumi, kas saistīti ar nomas tiesisko attiecību konstatēšanu tiesas ceļā. Šī atziņa saskan ar AT iepriekš jau pausto, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir patstāvīgs tiesību subjekts un tiesiskajās attiecībās ar trešajām personām jautājumos par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu stājas tieši dzīvokļu īpašnieku kopība, nevis katrs atsevišķs dzīvokļu īpašnieks
Apgabaltiesas secinājumu, ka, atzīstot par nodibinātām nomas tiesiskās attiecības ar atsevišķu dzīvokļa īpašnieku un nosakot iznomājamās zemes platību un nomas maksu, netiekot aizskartas dzīvokļu īpašnieku kopības intereses un tiesības, Senāts atzina par kļūdainu.
"Tas, kāda nomājamā zemes platība un kāda atlīdzība par tās lietošanu tiks noteikta, attiecas uz visiem dzīvokļu īpašniekiem. Turklāt situācija, kad par vienu un to pašu nomas priekšmetu un vienu un to pašu tiesisko attiecību, kas kļūdaini kvalificēta kā dažādas tiesiskās attiecības, norit vairākas tiesvedības, kuru iznākums var būt atšķirīgs, nav ne dzīvokļu īpašnieku, ne arī zemes īpašnieku interesēs," secināja AT.
Abas lietas nosūtītas jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
