Baltijas valstis apsver iespēju veidot vienotu gāzes tirgu
Foto: DELFI.lt

Baltijas valstu enerģētikas regulatori un politiķi apsver iespēju veidot vienotu gāzes tirgu, lai atvieglotu savstarpējo tirdzniecību, un visvairāk to vēlas Lietuva un Igaunija, tikmēr Latvija noskaņota atturīgāk, norādījušas Lietuvas amatpersonas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Netiek izslēgta iespēja, ka nākotnē, izbūvējot gāzesvadu starp Igauniju un Somiju, vienotajā tirgū iekļautos arī Somija.

Veidojot šādu vienotu gāzes tirgu, tiktu atmests pašreizējais modelis, kurā pie valstu robežām atrodas dabasgāzes uzskaites punkti un par transportēto gāzi jāmaksā gan pie Lietuvas robežas ar Latviju, gan pie Latvijas robežas ar Igauniju, tādējādi igauņiem par Lietuvā pirkto gāzi jāmaksā vairāk un, kā atzīst paši tirgus dalībnieki, tā kļūst mazāk konkurētspējīga.

Kā norādīja Lietuvas Cenu komisijas loceklis Vīgants Vaitkus, sarunas par vienota gāzes tirgus veidošanu tikko sākušās un tām būs vajadzīgi vismaz daži gadi. "Šis jautājums vēl tikai tiek apspriests, ir izveidota Baltijas reģionālā darba grupa, un pagājušajā mēnesī izstrādāts Baltijas reģionālā gāzes tirgus pētījums," viņš sacīja.

Vaitkus paskaidroja, ka šāda modeļa galvenais mērķis būtu panākt, lai par gāzes transportēšanu nav papildus jāmaksā pie katras valsts robežas un lai Baltijas valstis un Somija tiktu traktētas kā vienots tirgus. Tādā gadījumā dabasgāzes uzskaites punkti paliktu tikai pie Baltijas valstu ārējām robežām un par gāzi būtu jāmaksā tikai vienreiz.

"Runa ir par kopīga modeļa ieviešanu Baltijas valstīs un Somijā, lai tirgus būtu vienots; tad pieaug likviditāte un apjoms. Taču pateikt konkrēti, kā tas būtu darāms, vēl būtu pāragri, jo mūsu kaimiņi latvieši uz to raugās piesardzīgi. Viņiem ir izņēmums attiecībā uz trešās enerģētikas paketes ieviešanu, un viņi vēlas vispirms tikt pie nacionālā uzskaites punktu modeļa un tad pāriet uz reģionālo. Neraugoties uz to, Lietuva un Igaunija noskaņotas nevilcināties," viņš stāstīja.

Kā norādījis enerģētikas holdinga "Lietuvos energija" valdes loceklis Dominiks Tučkus, izveidojot kopīgu Baltijas valstu tirgu, cenas sāktu izlīdzināties. Pēc viņa teiktā, šobrīd gāzes tirgotāji var ciest zaudējumus tādēļ, ka Latvijā gāzes apmērs tiek izteikts kubikmetros, nevis megavatstundās, bet augstākas kaloritātes gāzi, kas Lietuvā tiek ievesta caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, izdevīgāk ir izteikt megavatstundās.

Piegādes noteikumu izlīdzināšana Lietuvas kompānijām pavērtu plašāku tirgu, kas patērē 3,5 miljardus kubikmetru pašreizējo divu miljardu vietā, taču vienlaikus Lietuvā pieaugtu konkurence.

"Protams, mazumtirdzniecībā būtu jārēķinās ar lielāku konkurenci - Lietuva kā lielākā dabasgāzes lietotāja Baltijas valstīs pievilktu piegādātājus no Igaunijas un Latvijas. Ieguvēji būtu klienti. Sarežģīti runāt per eksporta izredzēm vairāku gadu perspektīvā. Skaidrs, ka daudz kas būs atkarīgs no tā, kādu stratēģiju ieturēs [Krievijas koncerns] "Gazprom", kādas būs cenu tendences. Bet pilnīgi noteikti tirdzniecības plūsmas starp valstīm pieaugtu," sacījis Tučkus.

Pēc viņa teiktā, vēl plašākas iespējas pavērtos, ja šim tirgum pievienotos Somija un Polija, kuras patērē attiecīgi 2,5 miljardus un 15 miljardus kubikmetru gāzes. Tas varētu notikt, 2019. gadā uzceļot starpsavienojumu ar Somiju un 2020. gadā - ar Poliju.

Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis izteicis cerību, ka vienota tirgus izveide padarītu Lietuvas tirgu rosīgāku.

Ideju par tādu vienotu tirgu Masjulis pārrunājis ar Somijas ekonomikas ministru Olli Rēnu.

Pēc Lietuvas ministra sacītā, Somija šādu iespēju atbalsta. "Uz gāzes tirgu mēs raugāmies līdzīgi - tam būtu jābūt pēc iespējas skaidrākam, efektīvākam un gāzes apmaiņai - pēc iespējas vienkāršākai," viņš piebildis.

Saeima 10. februārī apstiprināja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēšanu Latvijā un "Latvijas Gāzes" sadalīšanu. Iekļautās normas paredz, ka līdz 2017. gada 3. aprīlim vertikāli integrētam uzņēmumam "Latvijas Gāze" ir pienākums izveidot divus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - "Latvijas Gāze", kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. "Latvijas Gāzes" lielākie īpašnieki ir Krievijas "Gazprom", Eiropas investīciju banku veidotais "Marguerite Fund", Vācijas "Uniper Ruhrgas International GmbH" un "Itera Latvija".

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Baltija Enerģētika Gazprom Itera Latvija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form