Biedrības kā melnais caurums korupcijai un valsts naudas izsaimniekošanai

Simts lielāko Latvijas biedrību ieņēmumi pērn sasniedza 194 miljonus eiro. Nauda izmantota labdarībai, sporta finansēšanai, izglītībai. Taču finansējuma izlietojuma uzraudzība ir nepietiekama – valsts un pašvaldību līdzekļi tiek izmantoti mākslīgi uzpūstu izdevumu apmaksāšanai un politiskām kampaņām, bet privātu ziedojumu aizsegā tiek maksāti kukuļi valsts amatpersonām.

Kad 2019. gadā Saeima lēma, vai aizliegt parlamenta deputātiem saņemt algu biedrībās, galvenais arguments "par" bija tas, ka nevar nošķirt, kad politiķis strādā kā tautas kalps un kad – vienas šauras grupas interesēs. Izvairīties no interešu konflikta tādā situācijā ir neiespējami, uzskatīja iniciatīvas atbalstītāji, no kuriem galvenā idejas virzītāja bija Juta Strīķe (JKP).

Tobrīd Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāts Viktors Valainis Lielo pilsētu asociācijā pelnīja tādu pašu algu kā Saeimā. Viņa partijas biedrs Armands Krauze saņēma darba samaksu arī par Latvijas Biškopības biedrības vadīšanu. Pie frakcijām nepiederošais Didzis Šmits otro algu saņēma Latvijas Zivrūpnieku savienībā, kā arī viena uzņēmēja veidotā krabju zvejas aizstāvju asociācijā. "Saskaņas" pārstāves Regīnas Ločmeles-Luņovas ienākumus papildināja alga galvaspilsētas pašvaldības dibinātajā Rīgas Tūrisma attīstības birojā.

Ar biedrības starpniecību maksā sev pašvaldības naudu

Karstos strīdos Saeima aizliedza deputātiem, ministriem un parlamentārajiem sekretāriem saņemt algu par darbu biedrībās. Taču ideju aizliegumu attiecināt arī uz pašvaldību vadību parlaments noraidīja tikpat kā bez diskusijām.

Tikai dažus mēnešus vēlāk ASV vērsa sankcijas pret Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij"), kam gan tiesa bija aizliegusi pildīt amata pienākumus, kā arī biedrību "Ventspils attīstības aģentūra". Tā bija biedrība, kuras ieņēmumus veidoja Ventspils pašvaldības institūciju un uzņēmumu maksājumi, bet tās lielākie izdevumi bija algas biedrības vadībai un darbiniekiem. Neraugoties uz to, ka biedrības "Ventspils attīstības aģentūra" valdē darbojās vairākas amatpersonas, tai skaitā Lemberga vietnieki Ventspils domē Guntis Blumbergs ("Latvijai un Ventspilij") un Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij"), vienīgā Ventspils domes vadošā amatpersona, kam biedrība maksājusi algu, ir Lembergs. Šajā biedrībā Lembergs ik gadu saņēma ap 100 tūkstošu eiro algu, piecreiz vairāk, nekā bija viņa atalgojums pilsētas domē.