Blokķēdes, Ķīna un miljardi – 'Delfi' intervija ar 'Havas' vadītāju Bollori
Foto: Vida Press

Janniks Bollore vada vienu no lielākajām komunikācijas kompānijām pasaulē – "Havas", viņš ir pārliecināts, ka konkurence ir svarīgs mērķis. Sarunā ar "Ekspress Grupp" valdes locekli un lielāko akcionāru Hansu H. Luiku un mārketinga ekspertu Prītu Kūseorgo no Igaunijas viņš apspriež lielākos izaicinājumus, kādus pašlaik piedzīvo Eiropa un pasaule, savu biznesa ikdienu un nākotnes plānus.

HHL: Daudziem starptautiskiem komunikāciju uzņēmumiem, arī "Havas", ir Eiropas izcelsme – vai tie varētu apvienoties un virzīt Eiropas ideju kopā? Kopā varbūt mēs varētu būt spēcīgāki.

JB: Raugoties uz Eiropas Savienības vēsturi, jāteic, ka ir lieliski, ka Eiropas valstis ir apvienojušās un piedāvā alternatīvu šādai struktūrai, tomēr problēma ir tajā, ka eiropieši redz tikai tās trūkumus. Viņi nesaskata, cik diža un iedvesmojoša tā varētu būt. Esmu pārliecināts, ka komunikācija varētu būt labs veids, kā virzīties uz priekšu un atklāt Eiropas Savienības pozitīvos aspektus. Maijā Eiropā būs vēlēšanas, un es neesmu drošs, ka rezultāti apmierinās visu Eiropas Savienību, taču jāteic, ka ir ļoti svarīgi, lai mēs, mediji, komunikācijā būtu vienoti un atrastu veidu, kā atkārtoti izskaidrot sabiedrībai, ko mēs esam paveikuši Eiropas Savienības labā un kādēļ tas ir labi.

HHL: Vai domājat, ka tas izdosies, ka konkurenti apvienos spēkus?

JB: Jā, es tā domāju. Pirms trim gadiem konkurenti apvienojās, meklējot veidus, kā apturēt klimata pārmaiņas, jo šo problēmu vairs nedrīkst ignorēt. Mēs zinājām, ka, noliekot malā atšķirīgo un strādājot kopā ar "WPP" (britu reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūra), "Publicitas", "Omnicom" un "Interpublic", gūsim labus rezultātus, tādēļ parakstījām vienošanos laikā, kad ANO ģenerālsekretārs bija Bans Ki Muns. Katra grupa strādā pie atšķirīgiem aspektiem, mēs esam atbildīgi par klimata izmaiņām, un es domāju, ka ir labi reizēm nedomāt par konkurenci un sadarboties kopējā labuma vārdā.

HHL: Mainot tēmu – kādēļ esat Igaunijā? Vai plānojat kaut ko iegādāties? Esmu pamanījis, ka jūs un jūsu uzņēmums mazākas kompānijas iegādājas retāk, ne tik bieži kā jūsu konkurents "WPP", kas rīkojas nedaudz traki, vairāk nekā 100 pirkumu dažu gadu laikā. Tomēr arī jūs paplašināties, iegādājaties jaunus uzņēmumus, ieejat jaunās teritorijās – pirms tam tā bija Ķīna un Austrālija, tagad – Polija, Somija un Baltijas valstis. Kādi ir jūsu plāni?

JB: Šovasar būs jau seši gadi, kopš 2013. gadā kļuvu par "Havas" vadītāju. Es mēģināju veidot struktūru, kurā būtu jau labākie no pašreizējiem darbiniekiem, kā arī tiktu piesaistīti jauni cilvēki no ārpuses. Tādējādi aizvadīto piecu gadu laikā esam iegādājušies apmēram 40 uzņēmumus, un mūsu pirmais mērķis bija jaunu zināšanu gūšana, tādēļ daudz ieguldījām mākslīgajā intelektā, datos un klientu servisā.

HHL: Arī neirozinātnē?

JB: Nedaudz arī neirozinātnē, tā ir ļoti interesanta joma, bet vēl ir jāinvestē jaunā ģeogrāfijā, tādēļ esam iegādājušies aģentūras Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā, kā arī pašlaik cenšamies pilnīgot savu klātbūtni Eiropā, jo dažos reģionos mēs strādājam ar partneru starpniecību. Piemēram, mēs kā partneri strādājām "Havas Baltics", mums nepiederēja akcijas, taču viņi rūpējās par visiem klientiem. Esam pārliecināti, ka atbildība par visu tīklu klientam ir daudz vērtīgāka, jo mums kā globālam uzņēmumam ir unikāli rīki, unikāla pieredze, mēs varam palīdzēt mazajiem grupas uzņēmumiem ātrāk attīstīties un kļūt stiprākiem. Mēs pērkam uzņēmumus, jo varam tiem palīdzēt ātrāk izaugt, gūt plašākas zināšanas un labākus instrumentus.

HHL: Vai varat raksturot to, ko savulaik nosaucāt par Valentīna dienas savienību, – jūsu ģimenes lielo mediju kompāniju un "Havas"? Vai kļuvāt par lielu uzņēmumu?

JB: "Havas" ir 3,5 miljardu uzņēmums ar 20 tūkstošiem darbinieku, viens no pasaules līderiem reklāmas komunikācijā. "Vivendi" ir viens no pasaules līderiem izklaides un mediju jomā, pasaulē lielākā mūzikas izdevniecība "Universal Music", viens no lielākajiem maksas TV kanāliem Eiropā "Canal +", kas izplata arī filmas, spēles u. c. Šiem uzņēmumiem ir kopīgs akcionārs – manas ģimenes kompānija "Bollore Group". Mums ar "Vivendi Group" prezidentu Arno de Pijfonteinu (Arnaud de Puyfontaine) ir daudz kopēja – mēs abi strādājam mūsu klientu labā, mēģinot saprast pieprasījuma tendences. Es viņam sacīju, ka "Havas" nepieciešams vairāk laba satura, jums vajag labāko stratēģiju datu apstrādei, kādēļ gan cīnīties par līdera pozīciju komunikāciju jomā, kādēļ cīnīties par līdera vietu starp medijiem un satura piedāvātājiem? Apvienosim spēkus un būsim mediju komunikācijas un izklaides līderi kopā. Mūsu apvienošanās notika 2017. gada nogalē, un tagad mūsu grupā ir pasaules izcilākie talanti, runājot biznesa terminos, mēs esam 27 miljardu uzņēmums.

HHL: Vai jums bija kādas problēmas ar valsts regulatoriem?

JB: Pilnīgi nekādu.

HHL: Tas ir interesanti, jo, manuprāt, šis ir vienīgais veids, kā Eiropas uzņēmums var sacensties ar ASV un Ķīnas milžiem.

JB: Jā, tas ir fundamentāls jautājums – kā sacensties, kad tirgū ir divas supervalstis. Kā jau sarunas sākumā norādīju, esmu pārliecināts, ka vienīgā atbilde ir – Eiropa. Ja katra valsts darbosies individuāli, mēs esam pārāk mazi, neko nevarēsim ietekmēt. Strādājot visā pasaulē un esot superspēcīgi Eiropā, mēs esam ļoti spēcīgi ASV un sākam gūt ietekmi arī Ķīnā, turklāt nezaudējot savas Eiropas saknes. Uzskatu, ka tas ir labs pozicionējums un, kā jau jūs teicāt, vienīgais veids, kā veiksmīgi virzīties uz priekšu.

HHL: Runājot par Ķīnu, klīst leģenda, ka viens no jūsu senčiem 19. gadsimtā ir nokopējis kaut ko no ķīniešiem. Pastāstiet par to.

JB: Tā nav leģenda, tas ir patiess stāsts. Mans vecvecvectēvs bija zvejnieks Bretaņā. 28 gadu vecumā viņš aizbrauca uz Ķīnu, lai uzzinātu, kā ražo plānu papīru, – tolaik tā bija liela inovācija. Varbūt viņš iemācījās šo tehnoloģiju, varbūt nozaga... Atgriežoties Francijā, viņš izveidoja papīra fabriku, kas ļoti veiksmīgi darbojas 200 gadus. Mēs ķīniešus apsūdzam, ka viņi kopē visu, ko dara Eiropa un ASV, bet mans ģimenes uzņēmums izdarīja pretējo. Katrā ziņā rezultatīvi. Jā, tagad stāsts atkārtojas pretējā virzienā, bet vecvecvectēvs izdarīja to, ko izdarīja, un es ļoti lepojos ar to, ko viņš izveidoja.

HHL: Pastāstiet par Ķīnu. "Universal" sadarbībā ar "Tencent's" piedāvā straumēšanu, bet ko Ķīnā dara "Havas"? Vai jūs virzāt Eiropas zīmolus, piemēram, Eiropas auto Ķīnā vai pretēji?

JB: Sākotnēji mēs lauzījām galvas, kā runāt par Eiropas zīmoliem Ķīnas kultūrā un kāds ir labākais veids reklāmai milzīgā tirgū. Kad sākām tur biznesu, Ķīnā bija 800 miljoni iedzīvotāju, tagad – 1,4 miljardi, milzīgs zīmolu tirgus, kas nemitīgi attīstās. Man šķiet, Ķīna ir otrā lielākā ekonomikas zona un līdz 2030. gadam varētu kļūt par pirmo, milzumdaudz ķīniešu zīmolu strauji attīstās un kļūst ļoti spēcīgi. Tādēļ mēs esam sākuši reklamēt arī ķīniešu zīmolus.

HHL: Piemēram?

JB: "Chinese Telecom" un daudzus citus Ķīnas zīmolus, tostarp pusotru gadu sadarbojamies, attīstot prezidenta Sji iniciatīvu "Jaunais zīda ceļš".

HHL: Reklamējat to?

JB: Jā.

HHL: Varētu teikt, ka tas ir lielākais klients pasaulē, viņi ir visur. Ķīna, "Jaunā zīda ceļa" projekts.

JB: Lai saprastu apmērus – kad iepriekšējo reizi biju Ķīnā, tikos ar komunikācijas ministru, mēs runājām par Ķīnas Republikas Komunistisko partiju. Vai zināt, cik cilvēku strādā viņu labā? Cik darbinieku viņiem ir? 80 miljoni. Tā ir kā liela valsts, lielāka nekā Francija. Viņi ļoti strauji aug un grib iekarot pasauli un attīstīties ārpus Ķīnas, mēs palīdzam viņu zīmoliem iziet ārpus Ķīnas.

HHL: Runājot par tehnoloģijām, ar ko atšķiras ķīniešu sociālais tīkls "WeChat" no citām vietnēm?

JB: Ļoti labs jautājums. "Facebook" stāsts sākās 2005. gadā koledžā, un pasauli tas sasniedza gadu vēlāk. "WeChat" sāka 2011. gadā, tātad piecus gadus vēlāk, un interesanti, ka "WeChat" zināja, kas darbojas un kas ne. Veiksmes pamatā – izvēle nekonkurēt ar "Facebook", jo tas Ķīnā ir aizliegts, kā arī jaunas iespējas, kā lietot "WeChat". Es to lietoju ļoti daudz – lai sazinātos ar kolēģiem, klientiem un draugiem Ķīnā. Lietotne ir daudz pilnīgāka par "Facebook" – čats, pieeja foto, mikroblogiem, taksometra pakalpojumi, videospēles.

HHL: Banku pakalpojumi?

JB: Jā, protams, arī tie. Jūs varat klausīties mūziku, arī eiropiešu, tā ir pilna servisa lietotne, kamēr "Facebook" ir tikai sociālais tīkls. Tādēļ domāju, ka šī ir interesanta pieredze.

KP: Vai reklāma Ķīnā ir citāda?

JB: Iespējams, datu ziņā Ķīnā ir lielāka brīvība nekā Rietumu pasaulē, kur šobrīd viss ir sarežģīti datu aizsardzības dēļ. Attieksme pret personas datu izmantošanu mainās, jo īpaši pēc "Cambridge Analytica" gadījuma. Mums katram ir sava izpratne par privātumu. Es teiktu, ka Rietumu pasaulē ir tendence vairs neizmantot personas datus, Ķīnā tā nav.

KP: Vai tā notiks arī Ķīnā, vai arī ķīniešus šis jautājums īpaši nesatrauc?

JB: Ķīniešu kultūra atšķiras no Eiropas vai ASV. Eiropa un Amerika ir diezgan līdzīgas, cilvēkus satrauc tas, kā viņu dati tiek izmantoti. Ķīnieši ir atvērtāki datu kopīgošanai ar valdību, tas ir kultūras jautājums. Es nedomāju, ka Ķīna piedzīvos to pašu krīzi un problēmas, ko mums nācās pārciest pērn.

HHL: Vai iespēja vākt un apstrādāt personu datus autokrātiskas valdības, piemēram, tādas kā Ķīna un Krievija, nepadara spēcīgākas? Tas, kam ir vairāk datu, var attīstīties ātrāk...

JB: Visi jūsu dati ir "Google", "Facebook", viņi precīzi zina, kur jūs esat. Ja esat lejupielādējuši "Waze" vai "Google Maps", jūs esat piekrituši, ka jūsu lokācija būs vienmēr zināma reālā laikā pat tad, ja lietotne nav aktīva. Tas, kur mēs visi trīs esam, kurp dosimies, ir zināms, jo mūsu kalendārs tiek uzraudzīts.

HHL: Ķīnā darbojas sistēma, kurā tiek vērtēts, cik labs tu esi skalā no 1 līdz 10. Jūs strādājat ar Ķīnas tehnoloģiju milžiem "Baidu" un "Tencents". Vai tas nozīmē, ka arī jūs tiekat vērtēts?

JB: Jā, tas tiesa, viņiem ir daudz datu, bet modernajā pasaulē ir ļoti grūti kaut ko noslēpt.

KP: Tas arī ir iemesls, kādēļ man šķiet, ka dati joprojām tiks izmantoti – pat datu aizsardzības laikmetā. Jā, privātuma noteikumi pastāv, taču vai jums šķiet, ka datu aizsardzības likumi ir mainījuši veidu, kā jūs pasūtāt un izplatāt reklāmu?

JB: Godīgi sakot, šobrīd darbojas vien pirmā GDPR versija. Man patīk datu aizsardzības ideja, tā ir lieliska iniciatīva, jo jūs varat redzēt, kā tā darbojas, kad atverat mājaslapu, izlasāt lietošanas nosacījumus un apstiprināt savu piekrišanu.

HHL: BBC bija eksperiments – viņi pārvietoja podziņu "Piekrītu", pievienoja jautājumu: "Vai varam nogalināt jūsu jaunāko dēlu?" Visi nospieda "Piekrītu".

KP: Tomēr datu vākšana nav daudz mainījusies. Joprojām lietotāju dati tiek krāti, veidoti un analizēti profili utt. Programmatiskajā reklāmā lielas izmaiņas nesaskatu.

JB: Programmatiskajā reklāmā nekas nav mainījies, vismaz mūsu reklāmas grupā. Varbūt kaut kas ir mainījies mazajiem tirgus spēlētājiem, tiem, kas veido profilus vai pārdod informāciju, vāc "cookies", taču lielajām platformām un klientiem, tādiem gigantiem kā mēs, nekas nav mainījies.

Man šķiet, cilvēkus nesatrauc, ka "Google" vai "Facebook" vāc viņu datus, ja tie nodrošina servisu. Piemēram, ļoti populārā lietotne "Waze", kas apkopo informāciju par auto satiksmi. Cilvēkus nesatrauc, ka "Waze" kontrolē viņu viedtālruņus un ieraksta ātrumu, ar kādu viņi pārvietojas, jo lietotne informē par satiksmi, iesaka labāko ceļu un veidu, kā sasniegt galamērķi. Tādēļ jautājums ir – vai jūs piekrītat, ka e-pasta servisa sniedzējs uzrauga jūsu aktivitātes un tādēļ, ka savai sievai e-pasta vēstulē lūdzāt pasūtīt šim vakaram suši, vēlāk parāda jums reklāmu par suši restorānu Tallinā vai jebkur citur? Robežas ir vajadzīgas, tomēr es ticu pašregulācijai, lietotājiem jābūt izvēlei jautājumā par viņu datu izmantošanu. Iespējams, nākamā GDPR versija būs ērtāka.

HHL: Mūsdienās mediju un komunikācijas uzņēmumi ir lieli datu centri, kas pārrauga cilvēku uzmanību. Jūs esat radījuši straumēšanas sistēmu viedtālruņiem, kurā tiek ņemts vērā fakts, ka cilvēki izslēdz skaņu, kad tiek rādīta reklāma. Līdz ar to ir jāmeklē cits fokuss. Vai varat pastāstīt vairāk?

JB: Jūsu dzīvi kontrolē viedtālrunis. Mēs izveidojām "Canal Plus". Ja interesējaties par sportu, varat skatīties mačus tiešraidē. Mēs straumējam tenisu, futbolu, golfu, piedāvājam iespēju sadalīt ekrānu un skatīties vairākas spēles vienlaikus. Varat skatīties jebkuru Eiropas saturu, nekādu izmaksu par datu pārraidi vai viesabonēšanu – vienkārši pieslēdziet tālruni pie TV.

HHL: Jūs esat starptautisks uzņēmums, kas nācis no Eiropas. Vai varat sacensties ar tādu platformu kā "Netflix"?

JB: Mūsu atbilde ir satura un izplatīšanas kombinācija. Agrāk teicām, ka saturs ir karalis, bet izplatīšana – karaliene. Uzskatu, ka tagad izplatīšana ir tikpat svarīga kā saturs. Karaļi ir tikpat svarīgi kā karalienes, dzimumu līdztiesība, par ko mēs tagad nerunāsim. Mūsu atbilde "Netflix" ir labāka izplatīšana – tiešraidēs un pārraidēs pēc pieprasījuma.

HHL: Vai filmas kļūs īsākas, kā to prognozē Džefrijs Kacenbergs (amerikāņu uzņēmējs un kino producents – red.)?

JB: Par to tiek ļoti daudz diskutēts. Nedomāju, ka satura ilgums noteiks, vai cilvēki to skatīsies. Runājot analoģijās, tas būtu līdzīgi, ja es teiktu, ka jāizdod mazāka apjoma grāmatas, lai cilvēki tās varētu lasīt metro. Uzskatu, ka cilvēki labprātāk skatītos 10 minūtes ilgas "Troņu spēļu" sērijas nekā citas pārraides, kas ir 10 minūšu garumā. Nedomāju, ka saturs jārada, domājot tikai par tā ilgumu. Reizēm tās ir 45, 50 minūšu epizodes un cilvēki skatās divas, trīs, četras un piecas pēc kārtas, nereti – naktī.

HHL: Ķīnieši grib un spēj kopēt jaunas lietas. Kad viņi sāks producēt Holivudas seriālus, kopēt šos produktus?

JB: Viņi ir sākuši investēt Holivudā. Amerikāņu filmās piedalās daudzi aktieri no Ķīnas. Dažas amerikāņu filmas Ķīnā ir ļoti populāras, piemēram, "Neiespējamā misija". Vienlaikus Ķīna rada daudz savu filmu. Viņi labi tēlo, demonstrē cīņas mākslas. Lai gan pašlaik viņi nevar eksportēt savu saturu uz Eiropu, tas ir tikai sākums. Amerikai ir liela ietekme it visur. 40 procenti filmu Eiropā ir no Amerikas.

KP: Kā Ķīnas un ASV attiecības ietekmē kulturālo konverģenci?

JB:
Neapšaubāmi, saspringums ir. Savulaik Ķīnā amerikāņu saturs tika ļoti kontrolēts. "Google" un "Facebook" tika aizliegti, tos nevarēja atvērt, ja nebija pieejas VPN. Tika limitēts filmu skaits, šķiet, savulaik tika ļauts noskatīties četras amerikāņu filmas gadā. Arī Tramps mēģina kontrolēt, kas ASV nonāk no Ķīnas. Pagājuši divi gadi, bet mēs jau jūtam spriedzi. Uzskatu, ka Eiropas interešu vārdā ķīniešiem jāatrod jauns veids, kā strādāt Eiropā. Tā kā Eiropa ir neitrālāka, domāju, ka tā mums ir laba iespēja sadarbībai ar Ķīnu. Galu galā mēs varam eksportēt vairāk satura uz Ķīnu. Tā ir tikai ideja.

HHL: Mēs runājam par satura ierobežošanu. Cik man zināms, jūs nodrošināt ar saturu 60% Eiropas. Vai tas ir Eiropā radīts saturs? Kas notiks pēc "Brexit"? Kādi ir jūsu plāni?

JB: Lielbritānijai piegādājam ļoti daudz satura, 60%. Janvārī tikos ar Francijas kultūras ministru, viņš nezināja atbildi uz šo jautājumu. Iespējams, tam nav nozīmes. Pat ja Apvienotā Karaliste pametīs Eiropas Savienību, tā joprojām būs Eiropas daļa.

HHL: Gribētu uzdot jautājumu par politiku. Dzelteno vestu kustība. Tas, protams, ir mediju fenomens. Vai tas, ko rāda ziņās, – veikalu dedzināšana, laupīšana – ir realitāte?

JB: Dzelteno vestu kustība man ir ļoti labi zināma. Kopš novembra, kad tā sākās, tā ir radījusi daudz problēmu Francijā. Tas, ko jūs redzat televīzijā, nav realitāte, tie ir cilvēki, kas posta pilsētu. Iespējams, piektdaļa "dzelteno vestu", apmēram 2000 cilvēku, demolē Parīzi. Protestē 100, varbūt 200. Salīdzinoši maza daļa. Problēma ir tā, ka televīzija parāda tikai nodedzinātos veikalus – jo sabiedrība to vēlas redzēt. Mēs veicām eksperimentu – rādījām pasīvos protestus, reitingi krita. Skatītāji pārslēdzās uz citiem ziņu kanāliem, kas rādīja, kā cilvēki plosās Elizejas laukos. Šajā gadījumā reportāžas neatainoja kustības patieso perspektīvu, lai gan es saprotu, ka medijiem jāstrādā un jārāda, kas notiek Parīzē.

Dzīvojot Parīzē, es baidījos par savu un savas meitas drošību. Es saprotu medijus, bet Dzelteno vestu kustība būtībā ir daudz vairāk par dedzināšanu un laupīšanu. Cilvēki neredz ieguvumus no globalizācijas, viņi vēlas maksāt mazāk un iegūt vairāk naudas, ko maksāt par pamatlietām, izglītību.

HHL: Kas ir patiesais konflikta iemesls, kas izraisīja Dzelteno vestu kustību un citas? Vai tā ir plaisa starp eliti un vienkāršajiem strādniekiem?

JB: Uzskatu, ka tā ir kompleksa kustība. Nevēlos to vienkāršot, bet par eliti jums ir taisnība. Uzskatu, ka ikvienā sabiedrībā ir nepieciešams augstākais slānis, pat komunismā tāds bija. Jūs to zināt labāk par mani. Tātad – ikvienā sabiedrībā ir sava elite. Ja vēlaties, lai cilvēki to respektētu un centīgi strādnieki varētu tajā iekļauties, ir svarīgi, lai darbotos sociālās kāpnes. Francijā mēs saskaramies ar šo problēmu – labākajās skolās strādnieku bērni sāka mācīties mazāk nekā pirms pusgadsimta. Uzskatu, ka ir ļoti svarīgi spožākos jaunās paaudzes prātus integrēt Francijas nākotnes elitē. Ja mēs tā darām, mēs dodam cilvēkiem cerību, ka viņu bērniem būs laba nākotne un ka valsts atkal būs vienota.

HHL: Klīst runas, ka jūs, braucot ar auto caur kādu Parīzes priekšpilsētu, piestājāt un aprunājāties ar "dzelteno vestu" pārstāvjiem. Palūkojāties no citas perspektīvas uz ļaudīm, kam ik rītu jādodas uz darbu, un tiem, kas izvēlas nestrādāt un iztikt no sociālajiem pabalstiem.

JB: Tas tiesa, es tikos ar vairākiem "dzelteno vestu" pārstāvjiem. Daudz diskutējām, viņi ir ļoti jauki, vēlas runāt. Viņi neko nededzināja, atvainojās par ceļa bloķēšanu, šķēršļu likšanu.

Daži no viņiem stāstīja, ka sociālā joma Francijā nav sakārtota, viņi pelnīja 2000 eiro mēnesī, bet jāmaksā par degvielu, pārtiku... Stāstīja, ka nestrādājot saņemtu pabalstu, iespējams, 75 procentu apmērā no algas, bet viņiem nebūtu jāmaksā par degvielu, ēdienu. Citi stāstīja, ka varētu strādāt ar kaimiņu melnajā tirgū un pelnīt tikpat vai pat vairāk, kas nav pareizi. Sistēmā būtu vairāk uzmanības jāpievērš strādniekiem, kas pelnījuši saņemt naudu.

KP: Ja nav iebildumu, es vēlētos atgriezties pie reklāmas. Kāds ir jūsu ieguldījums labākas reklāmas standartā?

JB: Atvainojos par to, ko teikšu, bet interneta lietotāju pieredze ir briesmīga. Visi tie izlecošie logi, krustiņu meklēšana, lai atbrīvotos no reklāmas, atgriešanās pie satura. Mēs, "Havas", cenšamies saviem klientiem pārdot kvalitatīvu reklāmu, ne tādu, kas tracina lietotājus. Tas nav produktīvi, mums jāmeklē radošāki ceļi, kā plānot medijus, kā integrēt reklāmu interneta saturā. Šīs problēmas dēļ daudzi lieto reklāmu bloķēšanas programmas. Ir jāturpina strādāt, meklējot risinājumus.

HHL: Parunāsim par "Universal Music". Kendriks Lamars saņēma Pulicera balvu. Zinu, ka viena no jūsu zvaigznēm ir bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, kura producenti jūs esat. Vai var teikt, ka notikusi digitālā transformācija un mūziķiem vairs nav jāizlūdzas pienācīgs atalgojums?

JB: Mūzikas industrija ir izdzīvojusi 17 gadu recesiju – no 1999. līdz 2016. gadam. Situācija uzlabojās, kad "Spotify" un "Apple Music" apvienojās. Autori, producenti, mūziķi un citi sāka pelnīt to naudu, ko bija zaudējuši. Tas ir lieliski, jo ir lietotājam ērti, stimulē ekosistēmas attīstību. Galu galā pirātisms mazinās, visi ir uzvarētāji. Fantastisks solis mūzikas industrijai. Mēs ļoti priecājamies par iespēju attīstīt mārketingu šajā izaugsmes laikā un kārtējo reizi guvām apliecinājumu, ka grūto gadu periodā mūsu atbalsts "Universal Music" bija pareizs solis.

HHL: Ģimenes uzņēmuma priekšrocība...

JB: Jā, tu vari veikt ilgtermiņa investīcijas, fokusēties uz rezultātiem ilgtermiņā, domājot par nākamo paaudzi.

HHL: Vai Francijā jūs esat slaveni? "Forbes" raksta, ka jūsu īpašumu vērtība ir ap 4 miljardiem eiro. Vai jūs izkāpāt no auto, la aprunātos ar "dzeltenajām vestēm"?

JB: Mums pieder uzņēmums, ne nauda. Tas nes peļņu, bet netiek pārdots. Tēvs uzņēmumu nodeva mana brāļa rīcībā, es to nodošu savām meitām.

HHL: Jums ir četras meitas?

JB: Jā, četras. Runājot par naudu, tā nav īsta, tā ir virtuāla. Jūs zināt, ko es teicu par "dzeltenajām vestēm". Visi brīnās par to. Viņi nevēlas, lai bagātajiem būtu mazāk naudas, viņi vēlas vairāk naudas sev – tas ir kas cits. Uzskatu, ka ir ļoti svarīgi attīstīt ģimenes uzņēmējdarbību. Strādājot ģimenes uzņēmumā, darbiniekiem ir labāki apstākļi nekā finanšu kompānijās. Tajās ir pārāk liels spiediens samazināt strādājošo skaitu, samazināt izmaksas, lai pelnītu vairāk. Ģimenes uzņēmumā nekā tāda nav.

HHL: Vēl viens jautājums par starptautiskajiem milžiem "Google" un "Facebook". Jūs cieši sadarbojaties ar tiem un aizmirstat par mums, vecajiem, klasiskajiem medijiem. "Google" un "Facebook" jūsu biznesā ir dominējošā pozīcijā.

JB: Mēs smagi strādājam, lai piedāvātu visu ekosistēmu. Runājot par tradicionālajiem medijiem, man šķiet, nav tā, ka jūsu radīto saturu cilvēki nelieto. Viņi jūsu TV šovus skatās citādi, izmanto "YouTube", lasa ziņas internetā, un jums ir problēmas ar monetizāciju. Patēriņš ir masīvs, cilvēki ziņas lasa aizvien vairāk, viņi vēlas tās saņemt tūlīt, nevēlas gaidīt nākamo dienu. Vienīgais jautājums – kā viņi par to maksā? Vēlētos to salīdzināt ar mūzikas industriju – cilvēki mūziku klausījās vairāk nekā agrāk, bet tas nenesa naudu. Uzskatu, ka ir pienācis laiks tradicionālajiem medijiem atrast savu veidu, kā pelnīt naudu ar savu saturu. Būtu nelāgi, ja cilvēki vairs nelasītu jūsu ziņas vai neskatītos jūsu TV šovus. Tas ir pretēji tam, kā būtu jānotiek. Mēs esam uzvarējuši cīņā par uzmanību, jums jāizcīna kauja par monetizāciju.

HHL: Viens no "Havas" saukļiem ir – uzmanību nevar nopirkt, tā ir jānopelna.

JB: Tā ir. Medijam var samaksāt, bet uzmanība ir arī jānopelna. Tai jābūt kombinācijai "apmaksāts un nopelnīts medijs".

KP: Lasīju par "Havas" blokķēdi. Kādi ir jūsu plāni šajā jomā, kādas tehnoloģijas jums ir?

JB: Mēs bijām pirmie, kas investēja blokķēžu tehnoloģijā – inovācijā, kas piedāvā jaunas iespējas strādāt pilnīgi citādi nekā agrāk. Esam attīstījuši blokķēžu tehnoloģiju ekspertīzi – piedāvājam saviem klientiem pieeju blokķēžu tehnoloģijām.

KP: Vai reklāmas sektorā blokķēdei ir vieta?

JB: Jā, mēs tās varam izmantot klienta interesēs. Mūsu darbs ir palīdzēt zīmoliem – nodrošināt labākus produktus, pakalpojumus, zīmolus.

KP: Jums šķiet, ka blokķēžu tehnoloģiju integrācija reklāmas nozarē uzlabos caurskatāmību?

JB: Protams! Blokķēžu tehnoloģijas var izmantot, lai aizsargātu transakcijas un administrētu klientu norēķinus. Mēs varam instalēt blokķēžu tehnoloģijas it visur, bet tas nav mūsu mērķis. Tas drīzāk ir instruments, kas palīdz strādāt. Uzskatu, ka tas ir svarīgs aspekts, iespējams, mēs varētu fokusēties uz tehnoloģiju svarīgumu. Dažiem mūsu konkurentiem tehnoloģijas ir vienīgais trumpis, mūsu priekšrocība ir cilvēki, idejas un radošums, bet tehnoloģijas ir kā atbalsts. Svarīgi neinvestēt mākslīgajā intelektā, kas aizstātu radošos direktorus vai mediju plānotājus. Vai jūs investētu mākslīgajā intelektā, kas aizstātu žurnālistu?

Source

DELFI Bizness

Tags

ASV BBC Brexit Eiropa Eiropas Savienība Ekspress Grupp Facebook Google Igaunija Ķīna Lasāmgabali
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form