Foto: Pixabay

“Coface” Baltijas uzņēmumu TOP 50 iekļuvuši 8 uzņēmumi no Latvijas, 32 no Lietuvas un 10 no Igaunijas. Par spīti iepriekš prognozētajam, 2020.gadā Baltijas valstīs novērota neliela recesija, salīdzinot ar citu valstu ekonomikām Eiropā. Sagaidāms, ka šogad Baltijas valstis būs ieguvējas no Eiropas Savienības (ES) fondu piešķirtajiem līdzekļiem un investīcijām “Rail Baltica” infrastuktūras projektā. Tomēr jau tuvākajā nākotnē elektroenerģijas cenu sadārdzinājums un ražošanas izmaksu straujais pieaugums būs liels izaicinājums Baltijas reģionam.

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” gadskārtējā pētījumā analizētas kompānijas, kuru apgrozījums iepriekšējā kalendārajā gadā pārsniedz 300 miljonus eiro. Šī gada novembrī publicētajā Baltijas valstu TOP 50 iekļauti arī 8 uzņēmumi no Latvijas – “ELKO Grupa” (4. vieta), “Uralkali Trading” (5. vieta), “Rimi Latvia” (12. vieta), “Maxima Latvija” (14. vieta), “Latvenergo” (18.vieta), “Severstal Distribution” (20.vieta). Šogad pirmo reizi topā iekļuva arī “Sanitex” (47. vieta), bet divi uzņēmumi no Latvijas topu ir atstājuši.

IT produktu vairumtirgotājs “ELKO Grupa” ierindojas visaugstāk no Latvijas uzņēmumiem – 4. vietā, bet visas trīs pirmās vietas dala uzņēmumi no Lietuvas. Tie izceļas ne tikai ar straujo izaugsmi, bet arī ar augsto rentabilitāti. Visu TOP 50 uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 45.97 miljardus eiro, no kuriem 70.3% (32.3 miljardi eiro) ir Lietuvas uzņēmumu apgrozījums; 17.1% - Latvijas uzņēmumu apgrozījums (7.9 miljardi eiro), savukārt Igaunijas uzņēmumu apgrozījums ir 12.6% no visiem topā iekļautajiem uzņēmumiem un ir 5.8 miljardi eiro.

“Pretēji iepriekšējām prognozēm, Baltijas valstis 2020. gadā piedzīvojušas nelielu recesiju. Sākotnēji ieviestie Covid-19 ierobežojumi nebija tik stingri kā citur Rietumeiropā, un Baltijas valstu ekonomikas balstīja eksporta nozares un pieaugošais patērētāju un investīciju pieprasījums. Tā rezultātā Baltijas valstu ekonomikas cieta mazāk salīdzinājumā ar citām. Lietuvai bija būtiska priekšrocība – autotransporta segments, kas varēja darboties par spīti ierobežojumiem, atšķirībā no prāmju satiksmes Igaunijā un nacionālās aviosabiedrības Latvijā,” stāsta Mindaugas Sventickas, “Coface Baltic” vadītājs.

Baltijas valstu investīcijas digitālajā ekonomikā un pieaugošā specializācija IT pakalpojumu sniegšanā ir pozitīvi ietekmējusi ekonomisko attīstību un mazinājusi pandēmijas radītās sekas. TOP 50 dominējošās industrijas ir: ķīmisko un minerālvielu ražošana, naftas un plastmasas produktu ražošana, farmācija, IT un elektronika, nespecializētā tirdzniecība, autotransports un automobiļu rūpniecība, lauksaimniecība u.c. No Latvijas topā pārstāvētas: IT un elektronikas nozares (“ELKO Grupa”), nespecializētā tirdzniecība (“Rimi Latvia”, “Maxima Latvija” un “Sanitex”), ķīmisko un minerālvielu ražošana, naftas un plastmasas produktu ražošana (“Uralkali Trading”, “Circle K Latvia”), elektroenerģijas ražošana un tirdzniecība (“Latvenergo”) un metālapstrādes industrija (“Severstal Distribution”). IT nozari vismazāk ietekmēja pandēmijas izraisītā recesija.

“Baltijas valstu ekonomikas jau 2021. gada vidū ir atguvušās un atgriezušās pirms-pandēmijas līmenī. Arī turpmāko mēnešu laikā paredzams, ka šī attīstības tendence turpināsies. Tirdzniecības sektorā paredzama strauja izaugsme, pateicoties pieaugošajai e-komercijas attīstībai. Arī mājsaimniecību uzkrājumu līmenis krīzes ietekmē ir pieaudzis. No otras puses, 2020. gadā Baltijas valstis ļoti ietekmēja augstais bezdarbs, kas bija lielāks nekā citviet Centrālās un Austrumeiropas valstu reģionā. Tomēr arī bezdarba radītā ietekme bija zema, salīdzinot ar globālās finanšu krīzes laikā pieredzēto 2008.-2009. gadā. Kopumā prognozējams, ka Baltijas valstis gūs ievērojamas priekšrocības ekonomiku attīstībā, izmantojot ES fondus (tajā skaitā apgūstot līdzekļus no Eiropas Atveseļošanas fonda rezervēm) un investīcijām, kas ietvertas “Rail Baltica” projektā. Izaicinājumi, kuri var ietekmēt atgūšanās procesus ir saistīti ne tikai ar strauji pieaugošajām elektroenerģijas cenām, bet arī augstākām ražošanas izmaksām lielajiem ražotājiem, kas tiešā veidā skar gala patērētājus. Preču cenu kāpums, kā arī piegāžu ķēžu traucējumi un kavētās piegādes radījušas ļoti izaicinošus apstākļus jebkuram biznesam,” secina Sventickas.

Viņš papildina, ka arī situācija veselības aprūpes sistēmā ļoti ietekmē mājsaimniecību patēriņu un kopējās ekonomiskas izaugsmes tempus, ja tiks pieņemti jauni ierobežojumi. Īpaši redzot, cik smagi tieši Baltijas valstis skāra jaunais Covid-19 vilnis 2021. gada rudenī.

Ar vairāk nekā 75 gadu pieredzi un plašu pārstāvniecību tīklu, “Coface” ir kļuvis par vienu no lielākajiem starptautiskajiem kredītrisku apdrošinātājiem. Vairāk kā 50 000 klientu visa pasaulē izmanto “Coface” pakalpojumus. Uzņēmuma pakalpojumi un risinājumi ļauj kompānijām pieņemt izsvērtus lēmumus attiecībā uz kredītu riskiem un iespējām palielināt savus pārdošanas rādītājus gan vietējā, gan eksporta tirgosū. Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā sasniedza gandrīz 1.5 biljonus miljardus eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!