Dabasgāzes tirgus atvēršana palielinājusi piegāžu drošību, saka Ašeradens
Foto: F64

Dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā palielinājusi piegāžu drošību, enerģētisko neatkarību un konkurenci starp tirgotājiem, atskatoties uz Latvijas dabasgāzes tirgus attīstību pēc tā atvēršanas brīvai konkurencei pērn 3. aprīlī, secinājis ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš norādīja, ka aktuālākā Eiropas Komisijas statistika liecina, ka pagājušo gadu Latvija ir noslēgusi ar vienu no zemākajām dabasgāzes vairumtirdzniecības cenām Eiropas Savienībā (ES) - 17,11 eiro par megavatstundu, kas ir zemākā cena visā Baltijas jūras reģionā un zemāka nekā vienā no aktīvākajiem Eiropas dabasgāzes tirgiem - Vācijā.

Ašeradens arī atzīmēja, ka līdz ar tirgus atvēršanu ir radīti priekšnoteikumi konkurencei starp tirgotājiem, kā arī palielinājusies dabasgāzes piegādes drošība un enerģētiskā neatkarība, vienlaikus stiprinot ES vienoto dabasgāzes tirgu.

Tāpēc, lai saglabātu dabasgāzes konkurētspēju, konsekventi jāturpina virzība uz vienotu Baltijas un Somijas dabasgāzes tirgu, uzsvēra Ašeradens.

Gada laikā būtiski palielinājusies konkurence starp dabasgāzes tirgotājiem, kuru skaits pieaudzis līdz 35 tirgotājiem. Ar visiem dabasgāzes tirgotājiem ikviens interesents var iepazīties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) tīmekļa vietnē, informēja ekonomikas ministrs.

Viņš atgādināja, ka no vēsturiskā dabasgāzes monopola AS "Latvijas gāze" iepriekš tika nodalīta dabasgāzes pārvade un uzglabāšana - šīs funkcijas veic AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus"), kā arī sadales sistēma, kuru šobrīd apsaimnieko "Latvijas gāzes" meitasuzņēmums AS "Gaso". Tāpat valdība pērn pieņēmusi lēmumu un AS "Augstsprieguma tīkls" iegādājusies 34,36% "Conexus" kapitāldaļas. Iegādājoties Inčukalna pazemes gāzes krātuves operatora "Conexus" akcijas, valsts mērķis ir turpināt virzību uz Baltijas valstu un Somijas reģionālā gāzes tirgus izveidošanu līdz 2020. gadam.

"Paralēli jau kopš 2016. gada aktīvi strādājam, lai līdz 2020. gadam izveidotu Baltijas reģionālo dabasgāzes tirgu, kas dos mums vēl lielāku piegāžu drošību un enerģētisko neatkarību nākotnē. Ejot uz šo mērķi, šā gada svarīgākie uzdevumi ir panākt vienošanos par kopīgu dabasgāzes tarifu sistēmu, reģionālās infrastruktūras izmantošanas nosacījumiem un vispārējo izmaksu samazināšanu. Savukārt turpmākajos trijos gados notiks aktīvs darbs pie infrastruktūras attīstības," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Turpmāko trīs gadu laikā plānots pabeigt darbu pie Baltijas un Somijas tirgu savienošanas projekta, izveidojot starpsavienojumu starp Igauniju un Somiju, Baltijas un Eiropas tīklu savienošanas, izveidojot starpsavienojumu starp Lietuvu un Poliju, kā arī stiprināt Inčukalna pazemes gāzes krātuves lomu reģionā.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar Enerģētikas likumu 2017. gada 3. aprīlī dabasgāzes tirgus Latvijā tika atvērts brīvai konkurencei, kad par aktīviem tirgus dalībniekiem kļuva komersanti un citas juridiskās personas. Savukārt mājsaimniecības lietotājiem tika paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana - mājsaimniecības lietotāji, kuri nevēlējās mainīt tirgotāju, joprojām turpina saņemt dabasgāzi no esošā tirgotāja par SPRK noteiktu cenu, tādējādi kļūstot par saistītajiem lietotājiem. Pienākums piegādāt dabasgāzi saistītajiem lietotājiem par regulētu cenu ir noteikts publiskajam tirgotājam, kas līdz 2019. gadam būs "Latvijas gāze".

Source

LETA

Tags

Arvils Ašeradens Augstsprieguma tīkls Baltija Conexus Baltic Grid Eiropas Komisija Enerģētika Latvijas gāze Somija SPRK
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form