EK līdz 16. augustam aicina aptaujā paust viedokli par pāreju uz vasaras laiku
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību Eiropas Savienībā (ES), tāpēc Eiropas Komisija (EK) nolēmusi apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.

Lai noskaidrotu ES dalībvalstu iedzīvotāju viedokli un novērtētu nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā, EK aicina ikvienu līdz šā gada 16. augustam piedalīties aptaujā.

Plašāks paskaidrojums par sabiedrisko apspriešanu Eiropas līmenī par pāreju uz vasaras laiku pieejams šeit. Savukārt aptaujas anketa (latviešu valodā) pieejama EK interneta vietnē.

Kā zināms, pāreja uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienas gaisma būtu ilgāk. Pāreja uz vasaras laiku notiek pavasarī, pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu; savukārt vasaras laiks beidzas rudenī, kad pulksteņa rādītāji tiek pagriezti stundu atpakaļ.

Ideja par vasaras laiku pirmo reizi radās 18. gadsimta beigās. Taču regulāra pāreja uz vasaras laiku lielākajā daļā Eiropas valstu tika ieviesta 20. gadsimta 60. un 70. gados. Līdzīga situācija izveidojās arī Latvijā, kad Padomju Savienība ar 1981. gada 1. aprīli, pieskaņojoties lielai daļai pasaules valstu, ieviesa regulāru pāreju uz vasaras laiku.

No 1996. gada ES dalībvalstīs noteikta vienota vasaras laika skaitīšana – no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Kopējais ES tirgus, transporta tīkli un telekomunikācijas vairs neļauj kaut vienai dalībvalstij skaitīt laiku atšķirīgi no pārējām.

Jāatzīmē, ka dienasgaismas ilgums ir atkarīgs no ES dalībvalstu ģeogrāfiskās atrašanās vietas. ES ziemeļu daļas dalībvalstīs gada laikā dienasgaismas ilgums atkarībā no sezonas mainās diezgan lielā mērā, šajās valstīs raksturīgas tumšas ziemas, kad ir visai maz dienasgaismas, un gaiša vasaras sezona ar īsām naktīm. Savukārt ES dalībvalstīs, kas atrodas vistālāk uz dienvidiem, dienasgaismas ilgums neatkarīgi no gadalaika dienā un naktī mainās minimāli.

Tāpat EK no dažām dalībvalstīm nesen saņēmusi vēstules saistībā ar pāreju uz vasaras laiku. Konkrētāk, Somija ir lūgusi atteikties no divreiz gadā veicamās pulksteņa rādītāju pagriešanas, bet Lietuva pieprasījusi pārskatīt pašreizējo sistēmu, lai ņemtu vērā reģionālās un ģeogrāfiskās atšķirības.

Gadu gaitā veikti vairāki pētījumi, lai novērtētu ES vasaras laika kārtību. Pētījumu rezultāti pieejami attiecībā uz vairākām jomām.

Iekšējais tirgus. Šajā saistībā pārliecinoši pierādījumi ir tikai par vienu aspektu: ja dalībvalstīm ļautu nesaskaņot pulksteņa rādītāju pagriešanu, tas varētu kaitēt iekšējam tirgum, jo pārrobežu tirdzniecība radītu lielākas izmaksas, rastos neērtības transporta, sakaru un ceļošanas jomā, kā arī pazeminātos produktivitāte iekšējā preču un pakalpojumu tirgū.

Enerģētika. Lai gan enerģijas ietaupījumi bija viens no galvenajiem argumentiem par labu pašreizējai pārejai uz vasaras laiku, pētījumi liecina, ka šīs pārejas nodrošinātais vispārējais ietaupījums ir niecīgs. Rezultāti turklāt atšķiras arī atkarībā no citiem faktoriem, piemēram, ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

Veselība. Tiek lēsts, ka vasaras laika kārtība varētu pozitīvi ietekmēt veselību, jo mudinātu cilvēkus vairāk sava brīvā laika pavadīt svaigā gaisā. No otras puses, hronobioloģisko pētījumu rezultāti norāda uz to, ka cilvēka bioritmi varētu tikt ietekmēti daudz vairāk, nekā iepriekš domāts. Pierādījumi par vispārējo ietekmi uz veselību (t. i., pieņēmumi par pozitīvās un negatīvās ietekmes attiecību) joprojām nav viennozīmīgi.

Ceļu satiksmes drošība. Pierādījumi, kas gūti attiecībā uz saikni starp pāreju uz vasaras laiku un ceļu satiksmes negadījumiem, joprojām ir nepārliecinoši. Principā miega trūkums, kas saistīts ar pulksteņa rādītāju pagriešanu pavasarī, varētu palielināt satiksmes negadījumu risku. Tajā pašā laikā tiek uzskatīts, ka vasarā iespēja ilgāk saglabāt dienasgaismu pozitīvi ietekmē ceļu satiksmes drošību. Tomēr parasti ir grūti noteikt, cik lielā mērā, salīdzinot ar citiem faktoriem, vasaras laika kārtība tiešā veidā ietekmē negadījumu statistiku.

Lauksaimniecība. Šķiet, agrākās bažas par to, ka pulksteņa rādītāju pagriešana varētu izjaukt dzīvnieku bioritmu līdzsvaru un izmainīt slaukšanas grafikus, lielā mērā ir izgaisušas, jo ir ieviestas jaunas iekārtas, mākslīgais apgaismojums un automatizētas tehnoloģijas. Papildu dienasgaismu vasarā varētu uzskatīt par priekšrocību arī tāpēc, ka tādējādi var pagarināt darbalaiku ārā veicamajiem darbiem, piemēram, saistībā ar lauku apstrādāšanu un ražas novākšanu.

Source

DELFI Bizness

Tags

Ceļu satiksme Eiropas Komisija Enerģētika Padomju Savienība Somija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus