Ekonomisti: jau šogad darbaspēka trūkums sāks negatīvi ietekmēt ekonomikas izaugsmi
Foto: Publicitātes foto/LETA/DELFI

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, un bezdarba līmenis Latvijā samazinājās līdz 7,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Vienlaikus pērn Latvijā bija nodarbināti 909,4 tūkstoši jeb 64,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Ekonomisti vērtē, ka Rīgas reģionā bezdarbs ir dabīgā līmenī – brīvu darba resursu šeit nav. Vienlaikus ir nozares, kas spēj no ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlas, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, līdz ar to citām nozarēm no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

"2018. gads iezīmējās ar strauju ekonomikas izaugsmi un pozitīvu norišu turpināšanos darba tirgū. Straujas izaugsmes apstākļos cilvēku resurss ir īpaši zelta vērtē – aug pieprasījums pēc uzņēmumu saražotajām precēm un pakalpojumiem, bet, lai šo augošo pieprasījumu apmierinātu, uzņēmumiem darba rokas un galvas vajag kā ēst. Vēl vairāk šo situāciju saasina iedzīvotāju skaita sarukums," norāda "Swedbank" ekonomiste Linda Vildava.

Kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati, bezdarbs Rīgas reģionā ir noslīdējis līdz aptuveni 4% un šobrīd vairāk nesamazinās. Līdz ar to "Citadele" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Rīgas reģionā bezdarbs faktiski ir dabīgā līmeni un to pārsvarā veido cilvēki, kuri atrodas darba maiņas procesā. Tas nozīmē, ka brīvu darba resursu galvaspilsētas apkārtnē un lielākajās pilsētās tikpat kā nav. Vienlaikus ārpus pilsētām cilvēki, kuri meklē darbu, bieži dzīvo tālu no ekonomiskās aktivitātes centriem, kuros tiek radītas jaunās darba vietas, kā arī šo cilvēku prasmes ne vienmēr atbilst darba tirgus vajadzībām.

"Cik daudz mums vēl ir resursu bezdarba līmeņa samazināšanai un ekonomiskās aktivitātes palielināšanai?" jautā Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane. Aptuveni 42 tūkstoši iedzīvotāju darbaspējas vecumā ir zaudējuši cerības atrast darbu vai būtu gatavi darbu sākt, bet to nemeklē – tas gan salīdzinājumā ar Latvijas iedzīvotāju kopējo skaitu ir diezgan zems rādītājs. Vēl jāpiemin, ka bezdarbam ir izteikti ģeogrāfisks raksturs, turklāt vairāk nekā 40% bezdarbnieku ir bez darba ilgāk par gadu. Šos cilvēkus iesaistīt darba tirgū, neskatoties uz dažādām nodarbinātības veicināšanas programmām, nav viegli, tomēr, iespējams, tieši viņiem ir nepieciešams lielākais atbalsts, jo īslaicīgam bezdarbniekam ar nesenu darba pieredzi bieži vien darbu atrast ir daudz vienkāršāk.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Tags

Bezdarbs Centrālā Statistikas pārvalde Citadele Finanšu ministrija Latvijas Banka Nodarbinātības valsts aģentūra Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form