Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu vērtējums par eksporta pasūtījumiem maijā saglabājās tikpat pesimistisks kā aprīlī. Tas ir cieši saistīts ar situāciju mūsu eksporta tirgos. Labā ziņa, ka situācija mūsu galvenajā noieta reģionā, Eiropas Savienībā, pamazām sāk uzlaboties, bet tas notiek lēni, vērtē ekonomisti. 2020. gada aprīlī Covid-19 izraisītās epidemioloģiskās krīzes ietekmē Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 1,92 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 21,4 % mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 13,9%, bet importa vērtība par 27,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Aprīlī Latvija eksportēja preces 927,7 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 992,4 miljoniem eiro. Salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 44,1% līdz 48,3%, norāda CSP.
"Swedbank" ekonomista Agnese Buceniece teic, ka ārējās tirdzniecības dati rāda, ka ekonomikas kritums otrā ceturkšņa sākumā pasliktinājās. Aprīlī, visticamāk, bijām tuvu vīrusa krīzes zemākajam punktam. Šobrīd, jūnija sākumā, izskatās, ka lielākais trieciens jau ir aiz muguras. Protams, ar piebildi, ja vien nepieredzēsim ievērojamu vīrusa otro vilni. Tomēr atveseļošanās nebūs strauja – ārējā tirdzniecībā un citos rādītājos vārgums saglabāsies vēl ilgāku laiku.
"Varam priecāties par relatīvi sekmīgu pretošanos krīzei līdz šim, bet ceļš uz pilnīgu atlabšanu būs ilgs. Par gaidāmu ražošanas vājumu arī nākotnē signalizē parasto metālu importa kritums par 28,4%, šī ir svarīga starppatēriņa preču grupa, kas ir daudzu ražošanas procesu sākumpunkts," atzīmē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
