2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 1,8% un pakalpojumiem – par 2,9%. Ekonomisti norāda, ka šobrīd Latvijā ir augstākā inflācija Baltijas valstu vidū, vienlaikus tā ir vairāk nekā pusotra gada zemākajā līmenī.
"Novembrī ir turpinājis samazināties preču cenu pieaugums (līdz 1,8%), kamēr pakalpojumu cenu kāpums ir noturējies tuvu pie 3%. Preču cenu bremzēšanos lielā mērā noteica naftas cenu samazinājums, kas atspoguļojas degvielas cenās degvielas uzpildes stacijās," teic "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.
"Inflācija Latvijā turpina mazināties, un šī gada novembrī patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu augušas vien par 2,1%. Salīdzinājumam – šī gada pirmajā pusē inflācija Latvijā bija virs 3% un inflācijas tempu samazinājums pēdējos mēnešos pamatā saistīts ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, labvēlīgākiem laika apstākļiem lauksaimniecībā un akcīzes likmes samazinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā, visticamāk, nepārsniegs 2,5% un līdz ar to būs zemākā kopš 2016. gada," prognozē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Savukārt bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka šobrīd Latvijā ir augstākā inflācija Baltijas valstu vidū. Lietuvā gada inflācija novembrī bija 1,7%, bet Igaunijā 1,8%. Latvijā nedaudz augstāka inflācija ir straujāka preču cenu pieauguma dēļ – tas pie mums novembrī bija 1,8%, Igaunijā 1,1%, bet Lietuvā tikai 0,7%. Savukārt Lietuvā daudz augstāka nekā citur Baltijā ir pakalpojumu cenu inflācija, kas šogad svārstās ap 4,5%. Tas ir likumsakarīgi, jo dienvidu kaimiņvalstī ir arī straujākais algu pieaugums, kas nesen ir pārkāpis padsmit procentu slieksni. Igaunijā un Latvijā pakalpojumu cenu inflācija ir ļoti līdzīga – ap 3%.
Finanšu ministrijā skaidro, ka, lai arī inflācijas līmenis novembrī Latvijā ievērojami mazinājās, tas vienalga bija aptuveni divas reizes augstāks nekā eirozonā un viens no augstākajiem starp eirozonas dalībvalstīm. Oficiālie statistikas dati par patēriņa cenu izmaiņām eirozonā vēl nav pieejami, bet sākotnējie dati liecina, ka vidējais cenu kāpums šā gada novembrī bija 1,0% salīdzinājumā ar pērnā gada novembri. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka Latvijas nomināla iekšzemes kopprodukta pieaugums un darba samaksas kāpums šā gada trīs ceturkšņos bija aptuveni divas reizes augstāks nekā eirozonā vidēji. Tādējādi, lai arī cenu pieaugums Latvijā pašreiz ir straujāks nekā eirozonā, augošie iedzīvotāju ienākumi ļauj uzlabot to pirktspēju un kāpināt patēriņu. Vēl viens faktors, kas izskaidro lielāku inflācijas līmeni Latvijā, ir atšķirīgs patēriņa grozs. Piemēram, izdevumi pārtikai vidēji eirozonā veido 15% no patērētāja izdevumiem, kamēr Latvijā tie ir 21,6%. Tādējādi, pat ja konkrētas preču cenu izmaiņas gan Latvijā, gan eirozonā ir vienādas, to devums kopējā patēriņa cenu pieaugumā var būt dažāds.
