Ekonomisti par ražošanu: vēl 'astīte' un atkal varam būt plusos
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Latvijas ekonomikā negatīvo ziņu plūsmu sāk nomainīt pozitīvas ziņas, un arvien plašāks rādītāju loks apliecina, ka Latvijas ekonomika turpina atkopties no Covid-19 šoka. Pēc divu mēnešu krituma jūnijā ražošanas apjomi Latvijā jau ir pietuvojušies iepriekšējā gada līmenim, norāda ekonomisti. Jāatgādina, ka 2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā samazinājās par 2,3%, bet pieaugums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,3% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 8,3%.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lai arī Covid-19 šoks pamazām noplok, Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska teic, ka apstrādes rūpniecības izlaide seko šādai dinamikai – pēc strauja krituma aprīlī maijā tā nedaudz uzlabojās un jūnijā ir augusi jau straujāk. Savukārt apgrozījums maijā vēl nedaudz turpināja slīdēt lejup, bet jūnijā arī redzam strauju uzlabojumu. Šo straujo uzlabojumu galvenokārt veido eksporta vērtības kāpums. Neraugoties uz šiem uzlabojumiem pēdējos mēnešos, kritums ir bijis iespaidīgs un kopumā 2. ceturksnis ir vērtējams kā vājš.

"Atšķirībā no maija, kad vienīgā nozare, kurai bija būtisks pozitīvs ieguldījums apstrādes rūpniecībā bija ķīmiskā rūpniecība, jūnijā jau vairākām nozarēm bija vērojamas pozitīvas tendences. Joprojām lielākais pozitīvs ieguldījums izaugsmē bija ķīmiskajai rūpniecībai (pieaugums par 25%), ko lielā mērā ietekmēja dezinfekcijas līdzekļu pieprasījuma pieaugums. Pieauga arī pārtikas rūpniecības (+1,9%), kokapstrādes (+0,7%), elektrisko iekārtu (+4,5%) un poligrāfijas (+6.9%) apakšnozaru ražošanas apjomi. Savukārt negatīvi apstrādes rūpniecības attīstību jūnijā gada griezumā turpināja ietekmēt automobiļu un piekabju ražošanas apjomu kritums (-19,5%), ko ietekmēja kopējā situācija Eiropas autobūvē. Produkcijas apjomu kritums bija vērojams arī gatavo metālizstrādājumu (-6,4%) un iekārtu un mehānismu (-12,6%) ražošanas apakšnozarēs," skaidro Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs, atzīmējot, ka visi šie samazinājumi gada griezumā bija ievērojami mazāki nekā pirms mēneša.

"Tomēr kopumā rūpniecībai tiešām klājies labāk nekā varēja gaidīt krīzes sākumposmā. Tuvāko mēnešu ražošanas apjomu prognoze Latvijā veiktajās aptaujās pēc trīs mēnešu "salnas" jūlijā kļuva pozitīva. Par pāreju no lejupslīdes uz izaugsmi kopš jūlija signalizē arī eirozonas PMI indekss," teic bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis papildina, ka apstrādes rūpniecības PMI indeksa pieaugums Eiropā jūlijā ir uzmundrinoša ziņa, signalizējot par ekonomikas atveseļošanos. PMI indekss turpināja strauji uzlaboties, jo daudzie ierobežošanas pasākumi tika mazināti un lielie ražotāji spēja atjaunot darbību. Jūlijā apstrādes rūpniecības izlaide pieauga gan Centrāleiropas valstīs, gan tādās kā Vācija, Francija un Itālija, izlienot virs 50 punktu atzīmes. Taču tas joprojām ir zem vidējā vēsturiskā līmeņa. Ķīnas "Caixin" indekss norādīja, ka rūpniecības izaugsmes tempi pagājušajā mēnesī bija spēcīgākie pēdējo desmit gadu laikā.

"Īstermiņa indikatori liek domāt, ka arī jūlijā situācija Latvijas rūpniecībā turpināja uzlaboties un nozarē, iespējams, redzēsim pat nelielu pieaugumu. Elektroenerģijas patēriņš pēc 4-5% krituma aprīlī un maijā, jūlijā jau pietuvojos iepriekšējā gada līmenim, jauno pasūtījumu apjoms aug un ar pasūtījumiem nodrošināto mēnešu skaits rūpniecība ir pieaudzis no 2,6 mēnešiem aprīlī līdz četriem jūlijā. Tāpat būtiski uzlabojušās nodarbinātības gaidas, un, neskatoties uz dīkstāves pabalstu pārtraukšanu, arī straujš bezdarba kāpums vairs nav vērojams," tā bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Pat ja Covid-19 Latviju saudzē arī turpmāk, Eiropas nedienas atspoguļosies mūsu izaugsmē. Tirdzniecības partneru vājums Latvijai nenāk par labu, jo daudziem eksportējošiem uzņēmumiem būs mērojams ilgāks ceļš līdz ražošanas apjomi sasniegs pirmskrīzes līmeņus. Šobrīd vājš pieprasījums saglabājas kā galvenais ražošanu ierobežojošais faktors, un eksporta pasūtījumi, kaut gan kāpuši jūlijā, tomēr vēl joprojām ir salīdzinoši zemā līmenī. Atvērtajai apstrādes rūpniecībai galvenais izaugsmes noteicējs būs Eiropas spēja kontrolēt vīrusu un mazināt tā radītās sekas. Latvijai vienai ir ierobežotas iespējas kļūt par "veiksmes stāstu"," secina "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Luminor Pārtikas ražošana Apstrādes rūpniecība Centrālās statistikas pārvalde Citadele Eiropas Savienība Eksports Latvijas Banka SEB Swedbank Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form